Sabiedriski darbīgais Norberts Vizulis ir padomju armijā dienējušo karavīru priekšstāvis Jelgavā.
Sabiedriski darbīgais Norberts Vizulis ir padomju armijā dienējušo karavīru priekšstāvis Jelgavā
“Apsoli, ka tu pēc manis vadīsi mūsu dibināto Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļu,” 2002. gada aprīlī Norbertam Vizulim teica Viktors Valainis – frontinieks, kas krievu pusē karojis četrus gadus, drosmīgs leģionāru un citu vajāto glābējs pēckara Jelgavā, kad slepus pagādāta pase izšķīra, vai tu dzīvosi dzimtenē vai tiksi nosūtīts uz lēģeri. Norberts Vizulis mierināja veco vīru slimnīcas gultā un cerēja, ka viss vēl turpināsies kā agrāk. Bet nākamā diena pienāca ar sēru ziņu, un Norbertam bija jātur solījums.
Puisis no Abrenes apriņķa
Mūsdienās rodas jaunas sabiedriskas organizācijas. Piemēram, Ģenerāļu klubs, Latviešu virsnieku apvienība. Latviešu strēlnieku vārds vairs nešķiet tik populārs kā agrāk. Tomēr Latviešu strēlnieku apvienība darbojas – aprūpē vecos karavīrus, rīko patriotiskus pasākumus. Šīs organizācijas Jelgavas nodaļa izceļas ar aktivitāti, un tur jūtams arī tās vadītāja Norberta Vizuļa nopelns. Bet kā veidojusies viņa dzīve, uzskati, ideāli?
“Es nāku no Abrenes apriņķa,” par savu dzimto pusi saka Norberts. Tēvs bija izcils kurpnieks, kurš mācēja uzšūt tādus zābakus, kas, lepni staigājot, čīkstēja – ar mūziku. Pasūtījumi nāca no plašas apkārtnes. Māte vadīja saimniecību. Čakli strādājot, bija sakrāti sudraba pieclatnieki mājas pirkšanai. “Ar šo naudas maisiņu izdzīvojām pēc tam, kad tēvs krita karā. Lai gan ģimenē bija trīs mazi bērni, 1944. gadā krievi viņu iesauca. Rakstvedis piedāvāja apmaiņai pret zābakiem tēvu ierakstīt vienībā, kuru uz fronti nesūtīja. Taču viņš negribēja atdot savu meistardarbu tādai “aizmugures žurkai” un pēc dažiem mēnešiem – 1944. gada rudenī – nogūla Bērzes brāļu kapos.
Bez tēva un mātes
Cīnoties ar trūkumu, Norberts un viņa abas māsas Vivina un Lidija auga turpat Baltinavā. 1949. gadā nomira māte, un visas ģimenes rūpju smagums tika vecākajam bērnam Norbertam. Padomju armijā kritušā tēva dēļ Vizuļi ārpus kārtas tika apgādāti ar maizi, nevajadzēja pulksten divos naktī iet pie veikala stāvēt rindā, bet citādi gāja ļoti grūti. Savējie gan visādi centās palīdzēt – 1952. gadā Norberts tika pieņemts darbā par skolas bibliotekāru, pēc tam par Baltinavas tautas nama vadītāju, Kārsavas rajona kinomehāniķi. Iesaukums obligātajā karadienestā ģimenes vienīgajam apgādniekam tika atcelts. Tomēr jau divdesmit gadu vecumā 1956. gadā Norbertu iesauca armijā. Vēlāk viņš tika nosūtīts uz karaskolu Austrumprūsijā Kaļiņingradas apgabalā. Dienests veicās labi. Aviācijas sakaru iekārtas prasīja nopietnu attieksmi, zināšanas. Puisis centās, viņu novērtēja un pēc trim gadiem piedāvāja palikt virsdienestā. Tolaik māsas jau dzīvoja savrup, un jaunajam puisim likās, ka nav, kurp atgriezties. Tā viņš nolēma vēl piecus gadus turpināt dienestu Novgorodā, kas Baltinavai sanāk tuvāk nekā Rīga.
Piecu vietā divdesmit pieci
Doma bija nopelnīt mazliet naudas un tad braukt mājās. Taču dzīve pavērsās citādi. Novgorodas apgabalā Soļcos, kur par godu latviešu karavīru varonīgajām cīņām Otrajā pasaules karā vēsta piemineklis, Norberts satika savu Gertu, vietējo skolotāju, un nodoms atgriezties “ziedošajā Latvijā” tika atcelts uz vēl divdesmit gadiem. “Krievi pēc dabas ir ļoti viesmīlīgi, atsaucīgi un latviešus ļoti cienīja,” Norberts atceras savus dienesta gadus. Aiz Latvijas austrumu robežas pie Azovas jūras tagad dzīvo Vizuļu vecākais dēls Hermanis un arī pagaidām vienīgais mazdēls. Jaunākais dēls Jānis mitinās Rīgā un gājis tēva pēdās – kļuvis par inženieri telekomunikāciju jomā.
Norberts atgriezās Latvijā 1982. gadā. Viņa dzīvesdraugam Gertai pārcelšanās nebija vienkārša, taču viņa spēja iedzīvoties, kļuva par krievu valodas un literatūras skolotāju apvienības vadītāju Jelgavā. Pēc tolaik pastāvošiem noteikumiem no padomju armijas atvaļināta vecākā praporščika ģimenei bija tiesības saņemt dzīvokli jebkurā Latvijas pilsētā. Tomēr vēl iznāca nervu spēle, jo pirmkārt dzīvoklis te pienācās nevis latvieša ģimenei, bet gan tādam, kam augstāka militārā pakāpe. Nejēdzību bija tik daudz, ka, sākoties atmodai, Norberts un arī Gerta sāka aktīvi darboties Tautas frontē.
Es arī biju “čekas maisā”
Pēc valsts neatkarības atjaunošanas Norberts kā bijušais armijnieks nodarbojās ar padomju impērijas drošības komitejas dokumentu un padomju armijas militāro objektu pārņemšanu. “Divatā ar tagadējo Zemgales tiesu apgabala virsprokuroru Pāvilu Cvetkovu izķidājām visus Jelgavas “čekas maisus”. Nekādu aģentūras kartīšu tur nebija. Atradu veselu kaudzi anketu, starp kurām bija arī manējā, ko aizpildīju, strādājot sakaru mezglā, kam bija pieejami daži slepeni dokumenti. Tādi čekas aģenti bija visi sakarnieki, sākot ar inženieriem!” stāsta Norberts. Jelgavnieki pirmie savus “čekas maisus” veduši uz “stūra māju” Rīgā. Aizbraucot uz turieni, izrādījies, ka Latvijas Republikas pārstāvju tur nav. Tikai VDK darbinieki, kas nekādus iebildumus nav cēluši. Vēlāk, kad atnācis deputāts Ivars Silārs, varēja parakstīt dokumentu nodošanas aktus un no čekas pagrabiem un kabinetiem tikt mājās.
Aktīvi sabiedriski darbojoties, jau aizgājuši vairāk nekā desmit gadu. “Mums abiem ar Gertu ir tā – ja ko apņemamies paveikt, tad to darām aizrautīgi. Pensijas gados man tā ir strēlnieku apvienība, sievai – pareizticīgās baznīcas draudze,” piebilst Norberts Vizulis. Viņš rosina uzlabot vēlēšanu likumu, iestājas par Oskara Kalpaka muzeja saglabāšanu Meirānos, ceļ godā pulkveža Jukuma Vācieša devumu. Pulveris tiek turēts sauss.
***
Norberts Vizulis
Dzimis 1936. gadā Balvu rajona Baltinavā
No 1956. līdz 1982. gadam dienējis padomju gaisa karaspēkā
1972. gadā pabeidzis Novgorodas Pedagoģiskā institūta Matemātikas fakultāti. Kursos apguvis menedžera (1990.), digitālo tehnoloģiju inženiera (1993.), pašvaldību revidenta (1999.) prasmes.
No 1988. gada Latvijas Tautas frontes Jelgavas sakaru mezgla nodaļas vadītājs.
No 1991. līdz 1995. gadam Jelgavas pilsētas pašvaldības deputāts.
1993. gadā Zemgales vēlēšanu apgabala komisijas priekšsēdētāja vietnieks.
No 2002. gada vada Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļu
Precējies, ģimenē divi dēli.
***
Latviešu strēlnieku apvienība
1989. gadā Latvijas Tautas frontes sastāvā dibināta sabiedriska organizācija, kas galvenokārt apvieno padomju armijā dienējušos militāros speciālistus. Tās biedri savulaik aktīvi piedalījās valsts bruņoto spēku atjaunošanā, reglamentu un citu armijai nepieciešamo dokumentu izstrādē, 1991. gada barikāžu organizēšanā. Kopš 1995. gada Latviešu strēlnieku apvienība ir Eiropas karavīru organizāciju apvienības EIROMIL locekle. Biedrus skaits Latvijā – ap pusotra simta. Nodaļas darbojas Rīgā, Liepājā un Jelgavā, kur tajā ir 75 biedri.
29. februārī pulksten 12 Pasta ielā 44 notiks Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas gadskārtējā pilnsapulce.
