Šī bija Karjeras nedēļa skolēniem. Pirmdien, lai saprastu, kādas tendences un stāvoklis vērojams Latvijas tautsaimniecībā, kopā aicinājām jauniešus, kas interesējas par dažādām nozarēm.
Šī bija Karjeras nedēļa skolēniem. Pirmdien, lai saprastu, kādas tendences un stāvoklis vērojams Latvijas tautsaimniecībā, kopā aicinājām jauniešus, kas interesējas par dažādām nozarēm. Pasākums, kuram nākotnē vajadzētu kļūt par sistēmu, nevis kampaņu, balstās uz brīvprātības principu, lai rosinātu skolēnos patstāvīgu interesi par realitāti, kas saistās ar viņa nākotni un dzīves izvēli. Pirmajā reizē necerējām uz milzīgu atsaucību, tomēr tikšanās ar asociāciju pārstāvjiem vismaz sākumā bija kupli apmeklēta. Līdz galam palika tie, kuriem tas patiesi interesēja. Manuprāt, šis princips jāsaglabā, ka nāk un klausās skolēni, kuriem tas vajadzīgs. Piespiedu variants nekad nedos augļus – drīzāk pretestību!
Otrdien, skolām iepriekš sazinoties un vienojoties, jo mūsu mērķis bija nodrošināt iespēju un informāciju, mācību iestādes uz tikšanos varēja aicināt uzņēmējus. Rezultāti par šo un pārējām Karjeras nedēļas dienām tiks apkopoti un paziņoti 27. februārī, kad notiks apaļā galda diskusija.
Trešdien iepazīt uzņēmumus, izrunāties un sagatavot informatīvus materiālus par uzzināto saviem vienaudžiem devās izglītības iestāžu 5. un 6. klašu skolēni. Tas ir vecums, kad vajadzētu dot pirmo stimulu, lai bērns sāktu par šīm lietām domāt ļoti vienkāršā līmenī, apzinātos, kāda ir Jelgavas uzņēmumu vide, ko tie pilsētā dara, un, iespējams, piedzīvotu arī kādu pārsteigumu.
Arī ceturtdien skolēni varēja apmeklēt uzņēmumus. Šis pasākums notika paralēli Ēnu dienai, kas risinājās visā Latvijā.
Piektdien mēģinājām dot informatīvu triecienu par to, cik daudzveidīgi ir Jelgavas uzņēmumi, tos grupējot pa nozarēm. Tika pārstāvēta būvniecība, transports, ieguves rūpniecība, veselības aizsardzība, valsts pārvalde un aizsardzība, revidenta pakalpojumi, kultūra un zirgkopība. Piedalījās uzņēmumi, kas labprāt atsaucās. Nevēlējāmies nevienam uzspiest, lai darbībā paši nonāktu pie secinājuma, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi, un varētu tālāk domāt, ko mainīt un darīt citādi. Mums nevajag simtus skolēnu, bet desmitus, kas ieinteresēti izzināt un noskaidrot. Tāpat ir ar darba devējiem. Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, tāpēc vienmēr jāsaglabā brīvprātības un izvēles princips.
Sliktu rezultātu no šā pasākuma nemaz nevar būt. Arī tad, ja skolēns, apmeklējot kādu uzņēmumu, saprot, ka šis ceļš nav viņa. Vismaz viņš nekļūdīsies, izdarot nepareizu izvēli.
Savukārt brīvdienas pavadīšu mājās, ģimenes lokā. Tas nemaz tik bieži neizdodas. Darbs paņem daudz laika, tāpēc vajadzīga elementāra atpūta, lai atjaunotu iekšējos resursus. Droši vien sagaidāma kāda pastaiga, vienkārša atpūta un domu sakārtošana pirms nākamā darba cēliena.
