Laikam daudzi būs dzirdējuši, ka pavasara riesta dziesmas laikā rubeņu tēviņi kļūstot pavisam nedzirdīgi.
Laikam daudzi būs dzirdējuši, ka pavasara riesta dziesmas laikā rubeņu tēviņi kļūstot pavisam nedzirdīgi. Ej gluži vai klāt un ņem plikām rokām dziesmā aizrāvušos krāšņo putnu. Šāds ornitoloģisks salīdzinājums ienāca prātā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, kurš mūs, reģionālo preses izdevumu žurnālistus, turpinot iedibināto tradīciju, bija aicinājis uz sarunu.
Saruna gan sākās visai īpatnēji – kādu pusstundu nācās noklausīties priekšlasījumu no Centrālās statistikas gadagrāmatas pēdējā izdevuma. Zinājām, ka valstī ar ekonomiku un inflāciju ir pašvaki, bet tagad skaidrs – esam pilnīgā “bedrē”. Statistikas priekšlasījuma “sāls” – pēc 1. aprīļa “joka”, elektroenerģijas tarifu 40 procentu lēciena, maijā gaidāms vēl viens inflācijas lēciens, bet pēc tam gan būs labi. Bet ja nebūs? Ja gada beigās inflācijas procenti uzrādīs jaunus rekordus? Uz to premjerministra kungam sarunā nebija atbildes.
Toties viedoklis Godmaņa kungam bija par administratīvi teritoriālās reformas gaitu. Izrādās, ja kāds ir neapmierināts ar pērn septembrī apstiprināto novadu sadalījumu, viņš ir iesaistīts kaut kādās partiju slepenajās spēlītēs. Labi vai slikti, bet iesāktais jāpabeidz, un labot varēs pēc tam. Gan jāatzīst, ka pārsvarā nevienam nav zināms, kas būs jālabo un kā to darīt. Jo jau tagad ir skaidrs – reforma tiek bīdīta uz priekšu tādēļ, ka reiz tā jāpabeidz, bet piepildīt to ar saturu neviens daudzo gadu laikā tā arī nav vēlējies vai spējis.
