26. februāris. Laba copes diena. Pieredzējušu copmaņu vidū gan dzirdētas pretrunīgas atsauksmes, kādam jābūt āķim.
26. februāris Laba copes diena. Pieredzējušu copmaņu vidū gan dzirdētas pretrunīgas atsauksmes, kādam jābūt āķim. Vieni uzskata, ka veiksmīgāki ir mānekļi, kuriem izraudzīti un ielodēti āķi, kas ir ārpus trīsžuburīša ķermeņa. Savukārt citi pārliecināti, ka veiksmīgi ir trīsžuburīši, kuriem āķi ielodēti mormiškas līmenī. Manuprāt, labi var būt gan vieni, gan otri, viss atkarīgs no vietas un zivs aktivitātes. Noteikti arsenālā jābūt abiem, tad arī nebūs iespējamo kļūdu. Trīsžuburu krāsa nav galvenais copes faktors, bijušas dienas, kad veiksmīgāki ir ķiršu sarkanie mānekļi, lai gan man sevišķi labi gājis ar melnajiem un zaļajiem.
27., 28. februāris Normālas, pat labas copes dienas. Balto zivju makšķerēšanas labākā ēsma būs odu kāpuri. Sekmīgi ķersies arī uz mormiškas. Labi var veikties, ķerot uz odu, vībotņu kāpuriem, sliekām vai ziemas vizuļiem. Copējot asarus, būs jārīkojas ļoti ātri, lai bars neaizpeldētu prom. Ērtāk makšķerēt divatā, lai ēsma pastāvīgi atrastos āliņģī.
29. februāris Zivis būs kūtras un ēsmu neņems ne lūdzamas. Vienīgi agri no rīta aktivitāti izrādīs vēdzeles. Tās iespējams noķert ar dažādu dzīvnieku valsts maltīti, bet labākus panākumus var gūt, ja izmanto naktstārpus un ēsmas zivtiņas. Naktstārpi uz gruntsmakšķeres āķiem jāliek kamoliņā, nedrīkst atstāt garu tārpa asti. Par ēsmas zivtiņām jāizraugās grunduļi un ķīši, jo tie galvenokārt uzturas grunts tuvumā un bieži vien ir vēdzeļu kaimiņi.
Daži novērojumi: beigtu zivtiņu tās ķer daudz sliktāk nekā dzīvu, neatkarīgi no tā, vai tā saspiesta vai ne. Puvušu ēsmu vēdzeles ņem ļoti reti. Nevar teikt, ka tām nepatīk baltās zivis, tomēr priekšroka ķīsim, it sevišķi, ja iekšā ikri. Par ēsmu var izraudzīties arī zivs gaļas sloksnīti, bet to vēdzeles iekāro, kad ir ļoti aktīvas.
1. – 3. marts Labas copes dienas. Lai rosinātu apetīti tādām zivīm kā brekši un raudas, pilnīgi pietiek, ja trīs pilienus zemeņu vai “tuttifrutti” aromatizatora atšķaida glāzē ūdens, tad no iekšpuses ar to apsmērē ēsmas glabājamo kastīti. Savukārt, lai pievienotu iebarojamai ēsmai, aromatizatori jāatšķaida koncentrācijā viens piliens uz glāzi ūdens. Kilogramam nepieciešamas divas trešdaļas šķidruma.
Veikalos iespējams iegādāties dažādu firmu aromatizatorus. To piedāvājums ir iespaidīgs, bet kuru izvēlēties? Noteiktus padomus nevar dot. Dažkārt ražotājfirmas norāda, ka smaržviela paredzēta lietošanai aukstā ūdenī, taču parasti tā temperatūra ir 9 – 120C, nevis 40C. Jebkurā gadījumā copi ieteicams sākt bez iebarojamās ēsmas un tad iekārdināt, lai rosinātu zivju apetīti, nevis censties iegūt pretējo efektu un tās aizbaidīt.
