2003. gada aprīlī toreizējā ārlietu ministre S. Kalniete, ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Eiropas Kustības vadītājs Ainārs Dimants un citi paziņoja, ka paredzamais Latvijas ieguvums no eirofondiem 2004. – 2006. gadā būšot 1,6 miljardi eiro.
2003. gada aprīlī toreizējā ārlietu ministre Sandra Kalniete, ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Eiropas Kustības vadītājs Ainārs Dimants un citi paziņoja, ka paredzamais Latvijas ieguvums no eirofondiem 2004. – 2006. gadā būšot 1,6 miljardi eiro. Tātad Latvijas sabiedrībai, aicinot balsot par ES, visā nopietnībā tika solīts ap 1,12 miljardiem latu trīs gadu laikā.
Palūkosimies, kā veicies ar solītā izpildi. Tas ir būtiski, jo Latvijas uzņēmumiem (tajā skaitā pārtikas ražotājiem) pēc iestāšanās ES jāpilda virkne dārgu, reizēm vajadzīgu, bet reizēm pilnīgi murgainu eiroprasību.
ES standartu un prasību izpildi iespējams finansēt no eirofondiem. Tomēr izskatās, ka biežāk tas tiek darīts no pircēju kabatām un cenas triecas mākoņos. Ko saka skaitļi?
Oficiālajā mājas lapā www.esfondi.lv par eirofondu apguves statusu uzzinām: līdz 2007. gada 31. decembrim Latvija no EK bija saņēmusi 252,7 miljonus latu no struktūrfondiem un (01.01.2000. – 30.09.2006.) 277,5 miljonus latu no Kohēzijas fonda. Tātad apmēram 530,2 miljonus latu, ieskaitot Kohēzijas fondu pat no 2000. gada sākuma.
S.Kalniete, M.Riekstiņš, A.Dimants solīja vismaz divas reizes vairāk. Turklāt pirmsreferenduma aģitācijas karstumā “aiz kadra” palika Latvijas dalības maksa ES. 2004. – 2006. gadam Latvija ES budžetā iemaksāja 249,4 miljonus latu.
Tātad reālais ieguvums no ES fondiem bija nevis solītie 1,12 miljardi latu trīs gados, bet nepilni 100 miljoni latu gadā (šāda summa ir mazāka par trešdaļu no Latvijas šāgada militārajiem izdevumiem).
Atcerēsimies, ka ES komisārs Ginters Ferhoigens vizītē Latvijā 2003. gada septembrī teica: “Neredzu iemeslus, kāpēc pēc iestāšanās cenām būtu jākāpj, – tirgus jau tagad ir atvērts, izņemot lauksaimniecības produktus. Ja nu iestāšanās atstās kādu iespaidu uz cenām, tad drīzāk tās varētu kļūt zemākas, taču nekādā gadījumā ne augstākas.” Vietējie solītāji, ieskaitot prezidenti un premjerministru Repši, neiebilda komisāram.
Vai kāds solītājs ir atkāpies no amata, uzņēmies atbildību, aizgājis no politikas? Kalnietes kundze aizgājusi tikai no “Jaunā laika” un tagad solīs no Demokrātiski patriotiskās partijas tribīnes. M.Riekstiņš iestājies Tautas partijā un kļuvis par ārlietu ministru.
Zinot, ka pēdējos trīs gados Latvijas imports no ES bija 14,5 miljardi latu (eksports uz ES 7,7 ), rodas divi jautājumi. Pirmais: kurš kuram patiesībā dod naudu? Un otrais: vai no Latvijas valsts budžeta algotie solītāji vispār atbild par to, ko runā?
Saīsināti no www.delfi.lv
