«Ziņas» situāciju, jo sevišķi lauku iedzīvotāju tiesības uz tīru vidi un noteikumus, kas skar pesticīdu lietošanu un pamatīgo mēslošanu, aicināja sīki izskaidrot Zemkopības ministrijai, tā jautājumus pāradresēja Valsts augu aizsardzības dienestam.
“Ziņas” situāciju, jo sevišķi lauku iedzīvotāju tiesības uz tīru vidi un noteikumus, kas skar pesticīdu lietošanu un pamatīgo mēslošanu, aicināja sīki izskaidrot Zemkopības ministrijai, tā jautājumus pāradresēja Valsts augu aizsardzības dienestam.
Augu aizsardzības līdzekļu uzraudzības daļas vadītāja Inga Aizpura norāda, ka pesticīdu un mēslojuma lietošanu valstī reglamentē Augu aizsardzības, kā arī Aizsargjoslu likums un Ministru kabineta “Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi”.
“Likums paredz, ka Latvijā drīkst lietot tikai reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus. Tie pirms iekļaušanas reģistrā tiek izvērtēti, un marķējumā norādīta lietošanas pamācība, kā arī ierobežojumi, kas jāievēro. Katram līdzeklim ir noteikts lietošanas reižu skaits sezonā, kā arī deva un tas, kādu kaitīgo organismu ierobežošanai tas domāts.
Savukārt valdības apstiprinātie noteikumi paredz, ka, lietojot augu aizsardzības līdzekļus sējumu un stādījumu apsmidzināšanā, augus drīkst miglot, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē. Ievērojot minētos nosacījumus, nevajadzētu rasties apkārtējās vides piesārņojumam,” spriež speciāliste.
Gadījumos, kad ir aizdomas par pārkāpumiem, I.Aizpura aicina iedzīvotājus vērsties Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālajā nodaļā, lai varētu veikt pārbaudes. Zemgales reģionālā nodaļa atrodas Jelgavā, Dobeles ielā 41a. Papildu informācija iegūstama iestādes mājas lapā www.vaad.gov.lv.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes vadītājs Hārdijs Verbelis atzīst, ka intensīvie lauksaimnieki citiem dzīvi nedrīkst bojāt, ir jādomā, nevis jācenšas zemi izmantot pēc iespējas intensīvāk, lai dabūtu no tās ārā maksimumu. Vides pārvalde nepārbauda pesticīdu lietošanu, tai rajonā uzdota nitrātu uzraudzība, slāpekļa patēriņa kontrole. No šā gada tā norma ir samazināta. Līdz šim atļauto 210 kilogramu vietā lauksaimnieki hektārā var iestrādāt 170 kilogramu.
