Dažu rajona zemnieku ekspresaptauja liecina, ka lauksaimnieku izpratne par augu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir dažāda.
Dažu rajona zemnieku ekspresaptauja liecina, ka lauksaimnieku izpratne par augu ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir dažāda.
Uldis Caune, Sesavas pagasta z/s “Ivulla” īpašnieks, uz jautājumu par apkārtējo īpašumu un vides aizsardzību, lietojot pesticīdus, īsumā stāsta, ka nemiglo pie upēm, seko vēja virzienam un stiprumam: “Cenšamies darīt tā, lai nekaitētu. Mums šī problēma nav izteikta, jo lauki daudz nerobežojas ar privātmāju teritorijām. Domstarpības, sarežģījumi nav bijuši ne ar blakus māju, ne lauku īpašniekiem, uzmanāmies.”
Vairāk paļaujas uz ražotāju izmēģinājumiem
Zaļenieku pagasta z/s “Vilciņi” īpašnieks Arnis Burmistrs atbild, ka visu ievēro. Uz aicinājumu paskaidrot sīkāk norāda uz laiku, kad jāveic lauka apstrāde, uz devām, miglošanas nepieciešamības izvērtējumu. Pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, līdzās saimniecības laukiem neesot ekoloģisku dārzeņu audzēšanas saimniecību, bet tām pašām būtu jāgādā par aizsargjoslas izveidi, lai intensīvā lauksaimniecība to neietekmētu. Par to, ka ķimikāliju lietošana skar arī nelielās piemājas saimniecības, kur cilvēki savam patēriņam audzē ogas un dārzeņus, saimnieks šaubās, vai tiem var ko nodarīt. “Cenšamies miglot, kad ir atļautais vēja ātrums. Ja arī kaut ko uznes virsū, diezin vai tas atstāj kādu iespaidu. Tad jau zemnieki vispār neko nevarētu lietot.”
A.Burmistrs uzsver, ka vairāk paļaujas uz izmēģinājumu rezultātiem, kas sniegti piegādātāju informācijā.
Apskādēt gadās visiem
Platones pagasta z/s “Līgo” īpašnieks Jānis Vinters ir gatavs visplašāk un zinošāk runāt par vides aizsardzību. “Ja ir daudzmaz kvalitatīva ES līmeņa tehnika, vidi var piesārņot tikai apzināti. Noteiktas lietošanas normas, miglotāji lielākoties ir atbilstoši prasībām, bez noplūdēm. Tā kā viss maksā lielu naudu, neviens normas nepārsniedz. Vienīgi ir svarīgi nebraukt pārāk tuvu ūdenstilpēm – upēm un grāvjiem,” viņš stāsta, norādot, ka lielākā problēma varētu būt saistīta ar ķīmisko līdzekļu iepakojumu, bet tagad to pēc trīsreizējas skalošanas miglotāja mazgājamā tvertnē, sastādot aktu, var nodot preces piegādātājam.
Uz jautājumu par miglošanas satura nonākšanu kaimiņu īpašumos J.Vinters atzīst, ka tā ir problēma. “Normatīvi paredz, kādā vēja stiprumā nedrīkst miglot. Diezin vai katram traktoristam ir vēja plūsmas mērītāji. Turklāt tā dienas laikā mainās. Lielākā vējā miglotājam izmantojam speciālas sprauslas, līdz ar to “migla” neveidojas tik liela un ķimikālijas nonāk zemē. Gadās, protams, ka vējš uzpūš un tiek arī blakus laukam. Tā bijis gan pašam, gan kaimiņiem, kad mans rapša lauks metru 15 attālumā no kaimiņu bija sagūlis. No tā ir grūti izvairīties. Saimniekiem un traktoristiem jāskatās, lai nesastrādātu ziepes blakus laukos.”
Daudz nosaka attieksme
J.Vinters atzīst, ka neviens nav pasargāts arī no iespējamas kaimiņu teritoriju apskādēšanas. “Jāmēģina vienoties par zaudējumiem. Kad tuvumā ir dzīvojamās mājas, miglošana jāsaskaņo. Lauksaimniekiem, lai iegādātos augu aizsardzības līdzekļus, jāiziet apmācību kurss, kur tiek skaidrots, kad nepieciešama saskaņošana, kad jābrīdina, lai neapdraudētu bites. Pats sīki neesmu iedziļinājies, jo saimniecībai gandrīz nav lauku, kas robežojas ar dzīvojamām mājām. Elejas pagastā apkārt vienai mājai ir mūsu lauks, ar saimnieku bijusi saruna, traktorists vienmēr skatās, lai nebūtu vēja pūsmas uz ēku pusi. Ja ir, miglo ar lielu distanci, lai nekaitētu augiem piemājas saimniecībā. Protams, neliela smirdoņa var gadīties, bet no tās nav iespējams saindēties. Man ap māju ir lauki. Lielākoties viss atkarīgs no saimnieka attieksmes. Ja tā ir vienaldzīga, sak, sūdziet mani tiesā, ar tādu nav ko runāt, jāķeras pie stingrākiem mēriem,” spriež J.Vinters.
