Gada laikā, kopš darbojas pretinflācijas plāns, patēriņa preces kļuvušas par 16,7 procentiem dārgākas. Inflācijas kāpums tiek saistīts ar līdz šim straujajiem ekonomikas palielinājuma tempiem, un pastāv bažas, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums galvenokārt sasniegts «uz parāda».
«Sāpīgie» procentiCentrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2007.gadā patēriņa cenas auga par 14,1 procentu, bet 2006.gadā – par 6,8 procentiem. Gada laikā palielinājās gandrīz visu pārtikas preču cenas, un turpināja kāpt ar mājokli saistītie izdevumi. Dārgāka kļuva siltumenerģija (par 27,4%), ūdens apgāde (par 29,3%), īres maksa (par 21,5%), atkritumu savākšana (par 19,6%).Patēriņa cenas šā gada februārī auga par 1,3 procentiem. Februārī lielākā ietekme uz inflāciju bija patēriņa cenu kāpumam cigaretēm, siltumenerģijai un pārtikas precēm.Vai tikai inflācija?Eksperti un politiķi prognozē, ka tuvākajos mēnešos inflācija vēl palielināsies, bet gada otrajā pusē gaidāma tās tempu samazināšanās.Banku augstskolas profesors Ivars Brīvers pauž viedokli, ka daudz satraucošāks par inflāciju ir fakts, ka straujais IKP kāpums lielā mērā sasniegts «uz parāda». Ja valsts parāds ir normas robežās un krietni mazāks par Māstrihtas kritērijos noteiktajiem, tad Latvijas rezidentu kopējais ārējais parāds ir 17,4 miljardi latu, un tam ir tendence palielināties. Realitātē tas nozīmē, ka varam šādu attīstības modeli turpināt, kamēr vien ir pieejami kredīti (parādu segt, aizņemoties no jauna). Taču, ja pasaulē sākas krīze, pie jauniem kredītiem var arī netikt. Bez tam profesors norāda, ka mājsaimniecību līmenī jau tagad redzams, ka vairs nav viegli iegūt aizņēmumu iepriekšējo kredītu segšanai.
