Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums «Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs» atspoguļo Latvijas energosistēmas situāciju.
Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvais ziņojums “Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs” atspoguļo Latvijas energosistēmas situāciju – pašreizējās jaudas un slodzi, kā arī sagaidāmo tās palielinājumu un iespējas importēt nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu. Ieskaitot prognozes par gaidāmo energosistēmas slodzes pieaugumu. Kaut arī pastāv vērā ņemamas ekonomijas iespējas, nākotnē patēriņa ekonomikas attīstība visdrīzāk ievērojami kāpinās slodzi. To noteiks šādi faktori: cenšoties palielināt komfortu, mājsaimniecības iepirks arvien vairāk sadzīves elektropreču; neizbēgams elektrības patēriņa kāpums rūpniecībā, un atsevišķu lielu projektu realizācija var likt nacionālajam patēriņam ik reizi “palēkties” par vairākiem procentiem; nākotnē elektrības patēriņu varētu ievērojami palielināt siltumsūkņu, bet tālākā nākotnē arī elektroautomobiļu plaša izmantošana (ticamākais, sākot no nākamās desmitgades otrās puses).
Somijā elektroenerģijas patēriņš aptuveni piecas reizes pārsniedz Latvijas līmeni, un somi prognozē, ka tas vēl turpinās augt. Lielā mērā tas skaidrojams ar milzīgo patēriņu celulozes un ķīmiskajā rūpniecībā. Ļoti iespējams, ka mūsu patēriņš šo līmeni nekad nesasniegs, taču gandrīz neticams ir scenārijs, ka, attīstības līmeņiem izlīdzinoties, atšķirības saglabātos tik milzīgas.
Jāpiekrīt arī apgalvojumam, ka nepieciešamas jaunas bāzes jaudas. Kaut arī tāda “svārstīgā” atjaunojamā resursa kā vējš izmantošanas iespējas ir lielas, noteikti nepieciešamas jaudas, uz kuru pieejamību vienmēr var paļauties, cik nu vispār var paļauties uz tehniku. Taču nākotnē EM būtu rūpīgāk jāanalizē iespējas balansēt vēja jaudas ar ūdens jaudām.
Piekrītu, ka tirgus varētu nenodrošināt jaudu pietiekamību nākotnē un valstij jāiejaucas, kā arī piekrītu, ka atbalsta mehānismam jābūt maksājumam par jaudām, nevis garantētai iepirkuma cenai. Valsts šajā gadījumā uzņemas risku, ko negrib darīt tirgus. Varbūt valstij šī politika galu galā neko neizmaksās, jo stacijas(-u) darbības sākšanas brīdī jaudu tirgus cena izrādīsies augstāka par tās(-o) izmaksām. Protams, pastāv risks, ka būs otrādi, bet, ja tāda nebūtu, jaunas jaudas būtu radījis tirgus. Minētā politika ir pamatojama no apgādes drošības uzlabošanas viedokļa.
Apgalvojums, ka tieši ar fosilajiem kurināmajiem darbināmas termoelektrocentrāles (TEC) ir vislētākais bāzes jaudu veids, ir ticams pie pašreizējām un tuvākajā laikā prognozējamām fosilo kurināmo un CO2 emisijas kvotu cenām. Taču nākotnē šajā ziņā daudz kas var mainīties.
Nevar piekrist apgalvojumam, ka Latvijā rastos loģistiski sarežģījumi, cenšoties nodrošināt liela mēroga (ap 400 MW ) cietā kurināmā staciju ar biomasu, kaut arī šķiet pamatoti aprēķini, ka tas būtu dārgāk, nekā izmantot ogles. EM raksta, ka LV gadā eksportē 3,6 miljonus tonnu enerģētiskās koksnes. Pieņemot, ka 400 MW jaudas stacijas konversijas efektivitāte ir 40 procentu, 7000 darbības stundām (jeb 2,8 TWh saražošanai) gadā būtu vajadzīgi ap 1,4 miljoniem tonnu kokskaidu granulu. Protams, ne viss eksports ir granulas, kas ir pati augstvērtīgākā kurināmā koksne, bet nevar būt šaubu, ka eksportētais koksnes apjoms noteikti pārsniedz stacijas vajadzības.
Par transportēšanas izmaksām runājot, granulu enerģijas saturs līdzinās 60 procentiem antracīta – augstākās kvalitātes ogļu enerģijas saturam svara vienībās –, un starpība ar vidējas kvalitātes oglēm ir pavisam neliela. Protams, ogles ir blīvākas, taču vienalga šķiet neticami, ka rentabli tās vest pa dzelzceļu tūkstošiem kilometru no Kemerovas, bet Latvijā biomasu nekādi nevar ekonomiski pārvadāt tālāk par 50 kilometriem. Protams, ja koksnes izmantošana tomēr izmaksā dārgāk, tas ir izšķirošais arguments. Taču EM noteikti nākotnē varētu izpētīt scenāriju, kurā kādu piegādes pārrāvumu dēļ nāktos izmantot koksni kā galveno cietā kurināmā stacijas degvielu. Sirdsmieram, tā teikt.
Nākotnē biomasas iespējas var palielināt gan speciāla tās audzēšana, gan elektrības ražošana no biodegvielas izgatavošanas atlikumiem, gan ekonomiskāku krāšņu iekārtošana privātmājās, kur tiek neefektīvi sadedzināti ļoti lieli koksnes apjomi. ?
Saīsināti no www.politika.lv
