Sākusies parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas situācijās, kad Saeima pilnībā zaudējusi vēlētāju uzticību, ļaus tautai atlaist Saeimu un sarīkot jaunas vēlēšanas.
Sākusies parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kas situācijās, kad Saeima pilnībā zaudējusi vēlētāju uzticību, ļaus tautai atlaist Saeimu un sarīkot jaunas vēlēšanas. Sagatavotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79. pantu, nosakot, ka ne mazāk kā desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt parlamenta atlaišanu. Šāda ideja nav nekas jauns un sekmīgi virzījās Saeimā vēl 1934. gadā. Ja kas, tā būtu pieņemta trešajā lasījumā, ja vien 1934. gada 15. maijā Latvijā nenotiktu valsts apvērsums.
Svarīgi arī, ka sabiedriskās domas aptaujas 2007. gada nogalē liecināja, ka 60 procentu Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas. Pēdējā laikā esam piedzīvojuši daudzu tūkstošu protesta akcijas pie Saeimas un Doma laukumā ar saukļiem “Atlaist Saeimu!” un “Nost ar Kalvīti!”, ko izraisījuši neskaitāmie skandāli – digitalizācija, Jūrmalgeita, “pozitīvisma” kampaņas, Lemberga stipendiāti, apšaubāmie drošības likumu grozījumi, skandāli tieslietu sistēmā utt., palielinot jau tā milzīgo plaisu starp sabiedrību un valdošās koalīcijas politiķiem.
Diemžēl visas šīs akcijas beidzās vienīgi ar valdības sastāva kosmētisko remontu, kas turpina iepriekšējo prettautisko politiku, un politiskā krīze tikai padziļinās. Šādā situācijā ārkārtas vēlēšanas var kalpot kā krīzes risinājums, nodrošinot jauno Saeimu un valdību ar uzticības kredītu, kas ir ļoti nepieciešams valsts ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Sevi diskreditējušais Saeimas vairākums un valdība nespēj panākt sabiedrības atbalstu ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanai, bet tas nozīmē, ka šāda vara ir daudz lielāks nestabilitātes avots nekā ārkārtas vēlēšanas.
Vienīgais, kuram Latvijā pašlaik ir tiesības atlaist Saeimu, ir Valsts prezidents, taču ar piebildi, ka pēc tam, kad viņš paziņojis par parlamenta atlaišanu, rīkojams referendums. Ja tautas nobalsošanā netiek savākts nepieciešamais balsu skaits (puse un viena balss no visiem balstiesīgajiem vēlētājiem), Saeima turpina strādāt, bet Valsts prezidents zaudē amatu. Ja šajā atbildīgajā amatā atrodas neizlēmīgs cilvēks, kurš pats ir uzticību zaudējušās sistēmas virzīts, šāds lēmums, protams, netiks pieņemts.
Tomēr Satversme paredz, ka Latvijā vara pieder tautai. Ja tauta ievēl Saeimu, tai arī jābūt iespējas pieprasīt to atlaist. Minēto Satversmes grozījumu mērķis nav panākt tieši šīs Saeimas atlaišanu, bet gan atgādināt, ka Latvijā vara pieder tautai, nevis politiskajām partijām. Šāds Saeimas kontroles mehānisms būs papildu garantija gan vēlēšanu kampaņu likumībai, gan parlamenta darba kvalitātei. Jau šā brīža situācijā likumdevējam būtu jāgroza Satversme, lai ļautu tautai rosināt parlamentu atlaist. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kas būs nepieciešami referenduma rīkošanai par Satversmes grozījumiem, tomēr tas, protams, darīts netiek, tādēļ arī jāsper šāds solis – jābalso referendumā par grozījumiem Satversmē.
Pēc būtības saujiņa politikāņu ir nozaguši sabiedrībai tiesības kontrolēt savu kalpu darbu. Tādēļ arī visiem, kas uzskata sevi par cilvēkiem, kuri vēl labu Latvijai un cer uz gaišāku nākotni, būtu jāparakstās par referenduma sarīkošanu un pēc tam jāpiedalās tajā. Šādi vēlētāji atgādinās politiķiem un visiem, kas uzskata sevi par vienlīdzīgākiem nekā pārējie, ka šajā valstī augstākais lēmējs ir tauta. Parakstieties, nobalsojiet un atgūstiet savas nozagtās tiesības!
