Bijušie «tautpartijieši» nespēj samierināties ar partijas vadības nerēķināšanos ar reģioniem.
Bijušie “tautpartijieši” nespēj samierināties ar partijas vadības nerēķināšanos ar reģioniem
Aizvadītās nedēļas notikumi Tautas partijas (TP) Jelgavas nodaļā apliecina, ka politiskajā vidē monolītu spēku nav – organizāciju pametuši 23 cilvēki, un aiziet nolēmuši vēl trīs. Vienlaikus gaismā nākušas arī lēmumu pieņemšanas aizkulises partijas spicē. Savu skatījumu uz notikušo “Ziņām” piekrita izklāstīt pieci kādreizējie TP biedri – pilsētas domes deputāts Valdis Sutens, Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents un biznesa inkubatora direktors Aigars Laizāns, Ilona Kalniņa, Rolands Rozentāls un Mārtiņš Kalnciems.
Viņi visi kā viens jau sākumā noraida TP Saeimas frakcijas vadītāja Māra Kučinska iepriekš publiski paustos pārmetumus par sava veida pašizolāciju un nesaskaņām partijas Jelgavas nodaļā. Vietā atgādināt, ka vēl pagājušā gada oktobrī, kad TP pa dažādiem ceļiem atstāja eksministri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, Jelgavas domnieks V.Sutens ar pārliecību sacīja, ka savu aiziešanu nav pat apsvēris. Kas šajos mēnešos mainījies?
Pēdējais piliens – pilnsapulcē
Kā uzsver V.Sutens, pat nav runas par dažiem mēnešiem. Lēmums pieņemts praktiski vienā vakarā, kad konstatēta “ciniska rīcība” pret TP Jelgavas nodaļu un kļuvis zināms par TP spices īstenotajām shēmām. Ja iepriekš neesot zudušas cerības uz sapratni un rīcību no partijas augstākās vadības puses, tās sabrukušas otrdienas pilnsapulces laikā, kad kļuvis skaidrs – partijas vadība noskaņota atbrīvoties no konkrētiem cilvēkiem.
“Tiklīdz no partijas izstājušies pārdesmit biedru, Kučinskis pēkšņi paziņo, ka TP ir progresīvākā partija un cilvēki jau sastājušies rindā gluži kā pēc desām, lai tajā iestātos. To nav iespējams saorganizēt vienas dienas laikā, tātad jau iepriekš zem mums rakts mēnešiem ilgi,” secina politiķis, paužot pārliecību, ka jau iepriekš notikušas pārrunas ar konkrētiem Jelgavas domes deputātiem.
“Partija tiek veidota kā koks, kas laiž saknes pa reģioniem, bet te šīs saknes tika apcirstas. Atnākam uz pilnsapulci, darba kārtībā iekļaujot jautājumu par TP Jelgavas nodaļas valdes vēlēšanām, bet atbrauc rīdzinieki un vienkārši pasaka – “nē!”, tātad valdei vispār nav nekādas teikšanas. Arī TP priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pirms vairākām nedēļām atbrauca “parunāties” un pateica skaidri un gaiši – valdē būs konkrētas personas,” uzsver deputāts.
Bizness – bilances izdevumu daļa
Iepriekš minētajam piekrīt arī A.Laizāns, uzsverot, ka būtiskākos lēmumus pieņem tikai un vienīgi partijas augstākā elite, liekot lietā uzņēmuma vadīšanas stilu, kad pilnīgi nav svarīgs pat kādas pilsētas nodaļas valdes, kur nu vēl pārējo TP biedru viedoklis.
“Mēs augšā izlemjam, un jūs esat tikai fons, tēlojat balsošanas mašīnu! Bet sapulce kļūst par informatīvu pasākumu, kur partijas augstākie līderi var paziņot pārējiem, ko nolēmuši,” situāciju raksturo A.Laizāns.
V.Sutens pa pusei ironiski noteic, ka nav vēl iemācījies “shēmot tā, kā viņi tur, augšā”, bet, kontaktējoties ar citiem partijas biedriem, kļuvis skaidrs, ka arī līdz viņiem informācija nenonāk. Politiķis ir pārsteigts, dzirdot par M.Kučinska pārmetumiem par partijas izmantošanu tikai sava biznesa interešu kārtošanai.
“Tad lai arī pasaka, kādu biznesu šo gadu laikā esmu ar viņu palīdzību attīstījis! Biznesā ir arī izdevumu daļa – biroja uzturēšana, mēbeļu iegāde, priekšvēlēšanu kampaņa, tas viss tiek darīts par mūsu naudu. Vai ar to saprot biznesu?” neizpratnē ir bijušais “tautpartijietis”.
Zem “troikas” tupeles
Kādreizējie TP biedri neslēpj, ka A.Štokenberga padzīšana no partijas viņiem bijis pārsteigums. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šāds lēmums pieņemts, viņam pašam klāt neesot. Bijusi sajūta, ka visu nolemj kaut kāda “troika”, kur neviens neskatās, kas ir šis cilvēks un ko viņš dara, tikai izdomā, ka “viņš ir slikts, un – metam ārā”, atceras A.Laizāns.
“Noskaņojums bija tāds, ka nemaz nevar iet pa ielu, jo pēkšņi pie galda var nosēsties trīs lēmēji un izlidināt laukā. Partija veidojas no apakšas uz augšu, nevis otrādi. Bet kur paliek partijas princips?” retoriski jautā docents un tūlīt par norāda arī uz diskusijas trūkumu politiskā spēka iekšienē.
“Pajautājiet partijas ierindas biedriem viņu attieksmi pret to pašu parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē! Vai par šo jautājumu bijusi kāda ideoloģiska diskusija? Nē, jo viss notiek pēc principa “mēs augšā visu zinām, bet jūs labāk neko nesakiet!”. Ja izteiksieties pareizi, jūs neaiztiks, bet, ja kaut kas būs ne tā, sanāks kopā trīs cilvēki, un…”
Savukārt M.Kalnciems un R.Rozentāls gandrīz vienā balsī skumji secina, ka “nodaļa partijai bija vajadzīga tikai pirms Saeimas vēlēšanām, bet pirms pašvaldību vēlēšanām – tieciet galā paši, kā varat”.
Par savu politisko nākotni
konkrētus lēmumus pieņēmuši tikai daži diskusijas dalībnieki, taču tendence ir visai skaidra – vairākums sliecas uz agrākā partijas biedra jaunveidojamo politisko spēku.
V.Sutens: “Neesmu redzējis ne Štokenberga topošā politiskā spēka programmu, ne arī iecerēto struktūru. Man nedaudz imponē, ka šajā demokrātijā ir mazliet kreisuma. Tajā pašā laikā TP simbols “ģimene ar trim bērniem” pārvērtusies par “bibliotēku ar trim brāļiem”. Pagaidām esmu nogaidošā pozīcijā.”
I.Kalniņa: “Es iešu pie Štokenberga.”
A.Laizāns: “Jau pēc Kalvīša demisijas biju neapmierināts ar to, kas notiek partijā, skatījos, kur ir mana vieta, jo esmu pietiekami aktīvs un vēlos līdzdarboties, taču ne no tiem, kas bēg no vienas partijas uz otru. Esmu ticies ar A.Pabriku, un pašlaik man pieņemamākais būtu viņa un Štokenberga topošais politiskais spēks. Bet piekrītu, ka vispirms jāredz programma.”
R.Rozentāls: “Es arī domāju par iešanu pie Štokenberga. Vēlos piebilst – zinot, kā TP darbojas, tā nekad neveic reformas un citas darbības kādā novadā, ja zem tā nav ekonomiskās intereses. Pieļauju, ka šeit varētu būt runa par biznesa interesēm novadu veidošanas kontekstā.”
M.Kalnciems: “Izvērtējot situāciju, domāju, ka iešu pie Štokenberga, ja vien viņam iecerēto politisko spēku izdosies izveidot.
