Tas, ka pēdējās cenu izmaiņas (no 1,10 latiem uz 1,50 latiem) mikroautobusos uz Rīgu ir neadekvātas, likās daudziem. Tomēr šodienas ceļā uz darbu es pilnībā zaudēju pacietību.
Standarta «mikriņa» stāvoklis tā jau ir graujošs – tumšs, netīrs, noplēsta grīda, ziemā kājas pie tās burtiski līp, vienmēr auksts. Toties visai šai burvībai pievienojās vēl kaut kas… Apsēžoties savā vietā «mikriņa» salonā, sapratu, ka krēsls ir mitrs, bet bija jau par vēlu… Arī tas nebija viss – sākot braukt, no griestiem pilēja ūdens, taču, ātrumam palielinoties, jau burtiski lija. Aiz manis sēdošā sieviete visu ceļu no Jelgavas līdz Rīgai virs sevis turēja atvērtu lietussargu. No mikroautobusa izkāpu ar mitru galvu, sēžamvietu un no vienas puses pilnīgi mitru mēteli.Daļēji vēlētos saprast šoferi, kuram negribas un arī laikam nav laika pirms katras izbraukšanas visu pārbaudīt, bet, raugoties no citas puses – par 1,50 latiem mikroautobusam jābūt perfekti tīram utt. Domāju, ka šī tēma būtu interesanta daudziem jelgavniekiem, jo lielākā daļa uz darbavietu pārvietojas tieši ar minēto transporta līdzekli. Paldies!
