Cik gan izšķērdīga mēdz būt šī savādā pasaulīte! Temīdas sargiem elegantās mantijās jātērē mēneši, lai skatītu pilnīgi «baltiem diegiem šūtas» lietas, policistiem jādedzina tik dārgā degviela un laiks, tvarstot pa vārtrūmēm zildeguņus.
Cik gan izšķērdīga mēdz būt šī savādā pasaulīte! Temīdas sargiem elegantās mantijās jātērē mēneši, lai skatītu pilnīgi “baltiem diegiem šūtas” lietas, policistiem jādedzina tik dārgā degviela un laiks, tvarstot pa vārtrūmēm zildeguņus, tādējādi, kas zina, kavējot darbu pie daudz nopietnākām lietām.
Itin savādām nodarbēm pieķērusies amatpersona, kuras ievēlēšana savulaik tika gaidīta ar ārkārtīgi lielām cerībām, – tiesībsargs. Optimisma māns plīsis kā ziepju burbulis, un skaļi ombuda nopelni vismaz pagaidām nav redzami. Tā vietā priekšplānā izvirzījusies vārda tiešā nozīmē “grābstīšanās”.
Publisko telpu šonedēļ sasniegusi informācija, ka tiesībsargs pieprasījis pārtraukt izplatīt klēpjdatoru reklāmu tikai tāpēc, ka rullītī pretstatītas divas krāsas – melnā un baltā. Laikam jau ar cilvēktiesībām Latvijā viss ir tik lielā kārtībā, ka jaukais “tiesību šerifa” kantoris sācis meklēt utis plikpauru galvās, un tā nu pārkāpumi sākuši mālēties vietā un nevietā.
Nedod Dievs, šā iestādījuma modrie vērotāji kādreiz saklausīs, piemēram, futbola spēles komentētāju sakām, ka “laukumā iziet dzeltenie”. Kas zina, momentā atbalsosies brēciens, ka tiek apcelti nevis sportisti minētās krāsas krekliņos, bet gan aziātiska paskata vīriņi no kādas sasodīti pārapdzīvotas teritorijas. Šahisti, pat nedomājiet izmantot seno saukli “baltie sāk un uzvar!”, ka nesanāk tiesu darbi! Risinājumam figūriņas varētu pārveidot svītrainas un pumpainas, bet tas kādam atgādinātu politbiznesa grupējumu klasifikāciju pēc to dalībnieku kaklasaitēm deviņdesmitajos gados. Bet jūras ūdens krāsu labāk vispār nepieminiet.
