Palūkojoties pa logu, dažam labam olu krāsotājam noteikti gribas iesaukties: «Priecīgus Ziemassvētkus!» Tā nu sanācis, ka šodien pasaulē daudz kas sajucis ne tikai cilvēku un politiķu, bet arī dabas prātā.
Palūkojoties pa logu, dažam labam olu krāsotājam noteikti gribas iesaukties: “Priecīgus Ziemassvētkus!” Tā nu sanācis, ka šodien pasaulē daudz kas sajucis ne tikai cilvēku un politiķu, bet arī dabas prātā. Protams, arī tajos laikos, kad ziemas bija sniegainākas, zāle zaļāka un mēs paši jaunāki, sniegputenis marta vidū nelikās nekāds liels brīnums. Ne velti parunās minēts cīruļputenis. Vien daba tagad mūs vairs gandrīz tikpat kā nelutina ar sniegainiem Ziemassvētkiem, toties, iespējams, Lieldienās olas varēsim meklēt pa kupenām un pēc tam vēl savelt sniegavīrus. No tā gluži kā citus gadus mūs neglābj pat pavasara atnākšana.
Lai arī viennozīmīgs izskaidrojums šādām laika pārmaiņām joprojām nav atrasts, tomēr šķiet, vairāk jāsliecas uz tā viedokļa pusi, ka paši vien būsim pie vainas šādām klimata pārmaiņām –
Ziemassvētki bez sniega, toties piesnigusi pasaule pavasarī. Attīstības progresa spirāle sagriezusi tādu sniegputeni, ka bez savu komforta ieradumu maiņas neiztikt. To beidzot sapratuši arī mūsu politiķi un pieņēmuši energoefektivitātes likumu. Starp citu, viens no tā stūrakmeņiem ir ievērojams siltumenerģijas zudumu samazinājums dzīvojamās mājās. Tā ieviešana daudzējādā ziņā gan ir uz namu apsaimniekotāju un arī iedzīvotāju pleciem. Laiks līdz nākamajai ziemai parādīs, cik esam gatavi domāt par mājokļu siltināšanu, jo iespējas šodien apsaimniekotājiem nudien ir pamatīgas.
