Bibliotekāra profesijā ik dienu var uzzināt ko jaunu.
Bibliotekāra profesijā ik dienu var uzzināt ko jaunu
Iecere kļūt par bibliotekāri Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītājai Vivitai Armanovičai sekoja jau kopš bērnu dienām. Viņai patika lasīt grāmatas, tāpēc daudz tika izlasīts. “Un visu laiku ar domu, ka reiz strādāšu bibliotēkā. Nebija citas profesijas, kurā gribētu darboties visu mūžu,” atklāj V.Armanoviča.
Pārliecība par darbu
Bibliotekāre 1988. gadā beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, tāpēc arī atbilstošais diploms ir kabatā. Kā kopš 1989. gada viņa sāka strādāt savā profesijā, tā palikusi tajā līdz šodienai. Un ne mirkli Vivitai nav gribējies kaut ko mainīt.
Darba gaitas sākās Jelgavas rajona Vilces pagasta bibliotēkā, kur viņa strādāja līdz 1997. gadam, bet pēc tam – JZB. Sākumā Vivita bija bibliotekāre, jau pēc gada – Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja, bet šogad viņas pārraudzībā ir arī lasītava.
Mācāmies ik dienu
Bibliotekāra profesija laika gaitā mainījusies. Ik dienu var uzzināt daudz jauna. Vivita stāsta, ka, piemēram, agrāk grāmatu apraksti veikti ar roku, bet gadi gājuši, ļoti daudz kas pārvērties, procesi automatizēti. “Jāpārzina datori. Tagad vairs nevar strādāt, ja to neprot,” teic bibliotekāre. Viss sākas ar pašiem pamatiem, vienkāršo drukāšanu, jo jāraksta atskaites, papīri. Jāpārzina datu bāzes, lai zinātu, kur meklēt nepieciešamo, lai palīdzētu apmeklētājiem.
“Skolēniem mācību iestādēs prasa ļoti dažādas tēmas. Jāprot orientēties, kur to meklēt, un kaut kāda informācija, zināšanas paliek galvā. Ir interesanti,” atklāj bibliotekāre.
“Izglītošanās nebeidzas ar skolas absolvēšanu. Mums ir ļoti daudz kursu, piemēram, datorzinībās. Esam apguvušas daudzas programmas. Pašlaik mācāmies psiholoģiju, jo strādājam ar apmeklētājiem, un viņiem ir dažāda attieksme pret to, ko mēs darām. Jāmāk komunicēt ar visiem un iziet no diskusijām bez konfliktiem,” stāsta Vivita. Viņa piebilst, ka bibliotekāram jābūt arī skolotājam – mācot jaunos kadrus, kas stājas darbā, kā arī rādot apmeklētājiem, kā atrast nepieciešamo informāciju.
Stereotipi jālauž
Lai kļūtu par bibliotekāru, šim darbam ļoti jāpatīk, ja nav gribēšanas un patikas – ir grūti. “Pats galvenais – jāmīl grāmatas. Ja tā nav, bibliotekāra amatā nevar ilgi aizkavēties,” spriež Vivita.
“Manā profesijā, pirmkārt, vajadzīgs orientēties literatūrā, otrkārt, jāzina bibliotekārie procesi – datu bāzes, lasītāju reģistrācija un nu jau arī automatizētā saņemšana un izsniegšana. Ja bibliotekārs kaut ko nezina, jāprot informāciju atrast, jo ir dažādas vietnes, ko derētu atcerēties,” atklāj V.Armanoviča.
Profesijas novērtējums, viņasprāt, ir sāpīgs jautājums. Sabiedrībā joprojām saglabājušies stereotipi, ka bibliotekārs var būt jebkurš.
“Bet laiki ir ļoti mainījušies, mēs esam gājuši tiem līdzi, un cilvēkiem vajadzētu mainīt savus uzskatus,” vērtē Vivita.
Viņa pauž, ka stereotipiskais bibliotekārs, kas tikai izdod grāmatas, jau sen ir pagātnē, jo pašlaik jāmāk orientēties daudzās jomās. Visu laiku ir darbība – lasītāju apkalpošana, plauktu kārtošana, jo, lai cik automatizēta vai tehniska būs grāmatu krātuve, pamatelementi saglabāsies.
Brīvākā brīdī jāpaspēj izlasīt ziņas un paveikt dažādus darbus, kas no ārpuses nav redzami.
Grāmata nezudīs
“Šajā darbā mani notur jaunumi, daudzveidība un, protams, lielā mīlestība pret grāmatām. Dienā vismaz pāris lapaspušu noteikti izlasu. Ļoti daudz ko gribētos izlasīt, bet tam neatliek laika. Būtu ideāli, ja visas grāmatas varētu izlasīt, bet to jau nevar neviens. Jātiecas vismaz uzzināt, kas tajās rakstīts, kurā nodaļā atrodas,” teic Vivita.
Bibliotekāra darbu atvieglo šogad sāktā automatizētā izsniegšana, jo nav tik daudz jāraksta ar roku. Atliek vien ar svītrkodu skeneru noskenēt un izsniegt vai saņemt grāmatu. Rudenī paredzēts ieviest vēl vienu jaunumu – grāmatu rezervēšanu internetā. Tas būs atvieglojums apmeklētājiem. Viņi varēs no sava mājas vai darba datora, izmantojot bibliotēkā izsniegto paroli, pasūtīt sev nepieciešamo izdevumu un pēc tam to bez problēmām saņemt.
Jābūt līdzsvaram
Runājot par nākotni, Vivita izteic cerību, ka bibliotēka vietu sabiedrībā nezaudēs un bibliotekārs kā profesija atgūs savu prestižu. “Es savu profesiju nedomāju mainīt, un, manuprāt, tikko iespiestas grāmatas smaržu nekas nevar aizstāt. Tas ir kas cits, nekā lasīt internetā. Grāmata gājusi cauri gadsimtiem, un tā saglabāsies,” uzskata bibliotekāre.
Lai gan tehnoloģiju būs vairāk, vēl mūsdienīgākas, grāmatu krātuves sekos izmaiņām, mainīsies, apgūs jaunumus, bet informācijas tehnoloģijām un grāmatām jābūt līdzsvarā. Viens nevar ņemt virsroku pār otru.
