Spēlmanis vienmēr apgalvos, ka var atmest spēlēšanu.
Spēlmanis vienmēr apgalvos, ka var atmest spēlēšanu
Jau informējām lasītājus, ka pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) iniciatīvas Jelgavas pašvaldībā tika rīkota diskusija ar mērķi noskaidrot, kāds ir sociāli atbildīgs spēļu bizness mūsu pilsētā. Lai arī tā pārstāvji varbūt cerēja, ka viņu iniciatīva veidot dialogu radīs dzirdīgas ausis, diskusijas gaita neliecināja, ka viņu rīcībā būtu redzami sociāli atbildīgi soļi.
Neilgi pirms jaunā gada pēc tam, kad “Ziņas” publicēja Jelgavas pašvaldības veiktās iedzīvotāju aptaujas par attieksmi pret azartspēļu biznesu pilsētā, saņēmām LSBA vadītāja Ģirta Ludeka kunga parakstītu vēstuli, kurā tika izteikts aicinājums veidot dialogu starp šīs uzņēmējdarbības pārstāvjiem un sabiedrību.
Devums apšaubāms
Sarunas laikā vairākkārt LSBA pārstāvji vēlējās uzsvērt, ka viņu pārstāvētās nozares devums valsts un pašvaldības ekonomikā mērāms ar pozitīvu bilanci. Proti, attīstot spēļu biznesu, tiekot nodrošinātas un radītas jaunas darba vietas. Daļa nodokļu nonākot ne vien valsts, bet arī pašvaldības budžetā. Tomēr, kā vēlāk “Ziņām” piebilda pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs, patiesība ir citāda. Šāgada Jelgavas budžetā spēļu biznesa devums ir mazāks par pusprocentu. Daudz interesantāks varētu būt cits skaitlis – 770 tūkstoši latu, kas no pašvaldības tiks izmaksāti sociālajos pabalstos. Pēc Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas Ritas Stūrānes sacītā, ne mazums jelgavnieku, kas vērsušies pēc palīdzības, ir ģimenes, kurās kādam tās loceklim ir problēmas ar atkarību no azartspēlēm.
Redzamā aisberga daļa
Viens no argumentiem, ko līdz šim izvirzījusi LSBA, runājot par azartspēļu negatīvo ietekmi, ir tas, ka pie atkarību speciālistiem palīdzību meklēt nav devušies pārāk daudz cilvēku. Zināmā mērā šim argumentam atbilst R.Stūrānes sacītais, ka no vairākiem simtiem, kas vērsušies Atkarību profilakses kabinetā, tikai pāris atzinuši atkarību no azartspēlēm.
Jāpiekrīt arī psihoneiroloģiskās slimnīcas Narkoloģiskā dienesta vadītājas Lilitas Caunes teiktajam, ka spēlmaņi, līdzīgi kā tas ir ar alkoholiķiem un narkomāniem, reti kad atzīst savu atkarību. Līdz ar to patiesā situācija Jelgavā un valstī nav apzināta. Pēc L.Caunes sacītā, pēdējos pāris gados arvien vairāk cilvēku iesaistās anonīmo spēlmaņu pašpalīdzības grupā.
Nepilngadīgiem – pieejams
Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra direktore un “Vecāki Jelgavai” priekšsēdētāja vietniece Sarmīte Vīksna uzsver, ka reidos, apmeklējot azartspēļu zāles, vai katru reizi konstatēts, ka tajās uzturas nepilngadīgie. Turklāt ne vienmēr viņi sastapušies ar spēļu zāļu personāla atsaucību.
Uzsverot savu sociālo atbildību, LSBA pārstāvji aicināja pašvaldību viņiem norādīt, kādi būtu iespējamie darbi, kas to varētu apliecināt. Jāpiekrīt pašvaldības vadītāja Andra Rāviņa sacītajam, ka atbildīga rīcība neuzdod jautājumus tur, kur veicamie darbi ir zināmi.
***
Azartspēles Jelgavā
2007. gadā azartspēļu nodoklis pilsētas kopbudžetā bija 0,47% (225 000 latu),
2008. gadā tas plānots 0,42% (250 000 latu).
2008. gadā pašvaldības budžetā sociālajos pabalstos paredzēts izmaksāt vairāk nekā 770 tūkstošus latu.
Pilsētā ir 23 azartspēļu vietas ar 597 spēļu iekārtām, vidēji viens spēļu automāts uz 110 jelgavniekiem.
***
Vai atkarība no azartspēlēm ir bīstama sociāla parādība?
Respondentu komentāri
“Padomājiet par mūsu bērnu nākotni! Vai tad nepietiek atkarību! Mans bijušais vīrs arī nevarēja noturēties pretī vilinājumam viegli tikt pie naudas. Es neizturēju un aizgāju, jo viņam bija vienalga – vai bērnam ir ko ēst, vai par dzīvokli samaksāts, vai zog naudu man, mātei, draugam un brālim. Tas turpinājās četrus gadus, un, cik zinu, periodiski vēl arvien notiek “vieglās” naudas peļņa.”
“Dzīvoju netālu no spēļu zāles. Uzturoties dzīvoklī, mans miers netiek traucēts, tomēr vakaros, ejot gar šo vietu, vienmēr ārā stāv dažādi jaunieši, un sajūta nav omulīga. Nevaru nosaukt nevienu iemeslu, kāpēc iedzīvotājiem būtu kāds labums no spēļu zālēm. Man ir ļoti negatīvs viedoklis, kas asociējas ar naudas atmazgāšanu, atkarībām un nelaimīgiem cilvēkiem.”
“Tā nav normāla parādība, ka blakus pamatskolai ir vairākas azartspēļu vietas. Ko bērni no tā var mācīties?”
“No savu tuvinieku pieredzes 100 procentu zinu teikt – visas šīs iestādes vajadzētu slēgt, rodas tikai nelaimīgi cilvēki, izjukušas ģimenes un bankroti.”
Cits viedoklis 31
Nē 36
Jā 679
