Valdības 100 dienu priekšvakarā jautājam, kas būtu steidzamākie darbi un kāds varētu būt tās tālākais liktenis.
Valdības 100 dienu priekšvakarā jautājam, kas būtu steidzamākie darbi un kāds varētu būt tās tālākais liktenis
Arnis Razminovičs Jelgavas domes deputāts:
Gribētos cerēt, ka rezultāts tomēr būs
Pirmais, kas šķiet ļoti svarīgi, – nav vērojama nopietna virzība uz reģionālās reformas galīgo iznākumu, un, ja šajā ziņā nekas nenotiek, tas ir nožēlojami. Gribētos gan cerēt, ka rezultāts tomēr būs. Ja Tautas partija to nespēs paveikt, esmu gatavs mest akmeni arī savā dārziņā, un tad nu šajā valdībā nav ko darīt.
Par “Lattelecom” privatizāciju un elektrostacijas būvniecību pagaidām nav iespējams konkrēti spriest, taču lēmums vismaz ir pieņemts, un tas ir vairāk nekā nekas. “Lattelecom” privatizācija beidzot būtu jāpaveic.
Kas noteikti valdībai būtu jādara, lai arī šaubos, vai tas notiks, – jāuzlabo izglītības kvalitāte. Taču, zinot reālo situāciju un to, ka vēlēšanas nav aiz kalniem, nedomāju, ka kāds ķersies pie nepopulāriem lēmumiem. Runājot par augstāko izglītību – būtu jānodala izglītošana no saimnieciskajiem darbiem.
Vilis Ļevčenoks Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks:
Valdībai vairāk uzticas
100 dienu nav nekāds lielais rādītājs, tas ir tikai sākums. Domāju, patlaban valdībai vairāk uzticas, un tas vien jau ir liels pluss, arī jautājumi tiek apspriesti krietni demokrātiskāk. Ir daudz aizsāktu programmu, tajā skaitā pensiju indeksācija, un, ja valdība būs stabila un strādās, tās tiks īstenotas. Virziens ir pareizs.
Runājot par valdības pastāvēšanu – tas atkarīgs no partneru vēlmēm. Kā zināms, koalīcijā ir arī ietekmīgas balsis. Krišanas iespēja jau vienmēr pastāv.
Kā steidzamākos darbus saskatu trīs – ekonomikas konkurētspējas palielināšanu un likumdošanas sakārtošanu, lai piesaistītu ārvalstu investorus, nevis viņus aizbaidītu. Otrais – izglītības sistēmas sakārtošana, trešais – pensijas.
Lauma Kalvāne Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja:
Cepuri nost Godmanim
Pozitīvi vērtēju, ka ir paaugstinātas pensijas, tajā pašā laikā nav rasts kompromiss ar tām pašvaldībām, kas vēlas saglabāt neatkarību. Turklāt gribētos, lai jautājums par “Lattelecom” privatizāciju tiktu atrisināts par labu latviešu tautai. Viena cilvēka vienpersoniska teikšana dažādos jautājumos man nav pieņemama, un premjeram pēc tam šie negludumi būs jānolīdzina. Tādā ziņā cepuri nost Godmanim, jo grūti strādāt un jārēķinās, ka var arī neizturēt.
Par vissvarīgāko jautājumu uzskatu autoceļus – nekavējoties būtu jāpanāk, lai katrā pagastā varētu netraucēti braukt. Arī ar pastu saistītās problēmas jārisina, lai pakalpojumu saņemtu laikus un kvalitatīvi. Pensionāru jautājums būtu jāskata vēlreiz – beidzot jāsaprot, ka arī viņiem jādzīvo cilvēka cienīgi, un nedrīkst aizmirst veselības aprūpi – mēnesi ilga gaidīšana, lai tiktu pie speciālista, nav normāla.
Jānis Ķusis LLU asociētais profesors:
Ceru, ka izdosies noturēties
Nekādi ekscesi nav bijuši. 16. martu, kas regulāri tiek “uzpūsts”, pārdzīvojām tīri labi. Es teiktu – nav ne īpašu ieguvumu, ne zaudējumu. Valdības ceļš vienmēr ir līdzīgs – tā strādā līdz brīdim, kad beidz pastāvēt. Šajā gadījumā es gan gribētu ticēt, ka tā noturēsies līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Steidzami veicamo darbu skaitā saskatu administratīvi teritoriālo reformu, kas būtu jāpabeidz, lai kā arī pašvaldības apelētu pie brīvprātības principa. Ja vairākus gadus tās nespēja vienoties, situācija būs jāpieņem tāda, kāda tā ir. Vēl arī inflācijas problēmas risināšana, pensijas, izglītība, veselības aprūpe – tie ir jautājumi, kas sabiedrībai aktuāli.
Edgars Turks Valgundes novada domes priekšsēdētājs:
Ministri ir samērā neizlēmīgi
Šo valdību uzskatu par samērā neizlēmīgu. Kopumā vērtējums nav sevišķi pozitīvs. Viena lieta ir kaut ko paziņot, cita – to izdarīt. Piemēram, saistībā ar inflāciju – skaļi un daudz solīja, bet beigās pārdomāja. Pozitīvi ir tas, ka valdība nestrebj karstu, darbojas visai pragmatiski un nav kategoriskuma. Neizlēmība vērojama jautājumā par administratīvi teritoriālo reformu, novadu karti – tam bija jābūt izdarītam jau decembrī. Saistībā ar “Lattelecom” privatizāciju un Latvijas Pasta problēmām – šķiet, ar tām [satiksmes ministrs Ainārs] Šlesers nodarbojas diezgan aizmuguriski.
Tuvākajā laikā tauta izjutīs vairāku tarifu kāpumu, un visā tiks vainota valdība. “Lattelecom” jautājums būtu jāatrisina pēc iespējas ātrāk, un problēmas varētu rasties arī lauksaimniekiem. Tomēr no politiskā viedokļa valdības “šūpošanos” nesaskatu.
Valts Kalniņš politologs, korupcijas pētnieks:
Ne bez politiskajiem strīdiem
Tieši manis pētītajā jomā nav noticis nekas sevišķs. Nekādas politiskās gribas izpausmes, konkrētu lēmumu pieņemšana vai iniciatīva korupcijas apkarošanā nav novērota. Drīz sāks vērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kā autonomas institūcijas statusu. Ja runājam par “Lattelecom” privatizāciju, jāpiebilst, ka Latvijā gandrīz neviena privatizācija nav noritējusi bez politiskajiem strīdiem. Domāju, šis nebūs izņēmums, kur noteikti ir daudz zemūdens akmeņu. Valdības maiņa ir iespējama, un iemesls var būt gan nespēja vienoties par “Lattelecom” privatizācijas modeli, gan arī nesaskaņas par administratīvi teritoriālo reformu.
Beidzot būtu jāsakārto partiju finansēšanas sistēma, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas noritētu pēc godīgākiem noteikumiem, nekā tas bijis līdz šim.
