Jaunākā paaudze pasākumu apmeklē kūtri.
Jaunākā paaudze pasākumu apmeklē kūtri
Aukstais un brāzmainais vējš dzēsa sveces un plandīja pie pieminekļa novietotos karogus. Tomēr klātesošo, kas otrdien Svētbirzē bija ieradušies pieminēt komunistisko represiju upurus, bija vairāk par simtu.
Atzīmējot pirms 59 gadiem izvesto komunistisko represiju upuru piemiņu, uz tradicionālu mītiņu Svētbirzē pulcējās pilsētas sabiedrības pārstāvji, tostarp politiķi, kultūras darbinieki, taču maz bija manāma jaunākā paaudze.
“Tautas sanācis tik daudz kā vasarā,” secināja Jelgavas novada politiski represēto apvienības “Staburadze” vadītājs Pēteris Āns. Viņš, atklājot mītiņu, minēja, ka 1949. gada martā tika veikts viens no slepkavīgās komunisma ideoloģijas briesmīgākajiem varasdarbiem – no savām mājām aizvesti divsimt tūkstoši Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rietumukrainas iedzīvotāju.
Mācītājs kritizē mūsdienu sabiedrību
Dzīvot tā, lai okupācija neatkārtotos, savās uzrunās aicināja Jelgavas galva Andris Rāviņš un rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune. Asā tonī runāja mācītājs Tālis Rēdmanis.
“Izsūtīto paaudze gadu no gada sarūk un redz, ka tās pieredze jaunajiem nav vajadzīga. Tautai ar korumpētu valdību nav augsta reitinga ne NATO, ne Eiropas Savienībā,” teica mācītājs, un viņa runa tika uztverta atzinīgi.
Pēc mītiņa politiski represētie devās baudīt pilsētas un rajona pašvaldību sarūpēto tēju ar pīrādziņiem kultūras namā “Rota”, kur risinājās atmiņas par pārdzīvoto un sarunas par šīs dienas aktualitātēm. Uz šo pasākuma daļu neviens no tautas vēlētajiem priekšstāvjiem neieradās.
Apzināti vairāk nekā sešsimt bojā gājušo
Patlaban politiski represētajiem aktuāls jautājums par memoriāla papildināšanu Svētbirzē, ko plānots paveikt līdz augustam. “Esam apzinājuši vairāk nekā 630 lēģeros un izsūtījumā bojā gājušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdus, kuri tiks iecirsti akmenī,” “Ziņām” teica ilggadēgais LLU docents “staburadzietis” Valdis Kleins. 1949. gada 25. martā sāktajā čekas operācijā dažās dienās 33 ešelonos no Latvijas uz Sibīriju tika izvesti 42 125 cilvēki. No Jelgavas un apriņķa izveda 738 ģimenes jeb 2095 cilvēkus. Lielāks šajā deportācijā izvesto skaits Latvijā bija vienīgi Liepājā, Kuldīgā un to apriņķos.