Pašlaik uz Latvijas politiskās skatuves jauna un intriģējoša lugas ainiņa – galvenā valsts «bonda. džeimsa bonda» meklējumi.
Pašlaik uz Latvijas politiskās skatuves jauna un intriģējoša lugas ainiņa – galvenā valsts “bonda. džeimsa bonda” meklējumi. Kā zināms, līdzšinējam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājam Jānim Kažociņam tūlīt beidzas Saeimas apstiprinātais termiņš. Un, kā ierasts, – politiķiem vari nedot ēst, bet dod pavērpt intrigas.
Ja var ticēt vienam no SAB izveidotājiem Gundaram Zaļkalnam, ar valsts drošību saistīta ne tikai valsts ārējās pretizlūkošanas organizācija, bet vēl arī citas. Un vienmēr, tiklīdz bijusi runa par to vadītājiem, kā velns no tabakdozes izlēkušas politiķu intereses ielikt savus aizbilstamos. Pat vēl trakāk – iegājies, ka daudzām vairāk vai mazāk slepenām drošības un izlūkošanas organizācijām ir savi “uzraudzītāji” – atsevišķu partiju izskatā. Arī to attīstība un tehniskais nodrošinājums līdz šim tomēr bijis atkarīgs no tā, kuras partijas politiķi atradušies pie varas stūres. Un nav ko izlikties – tādas “kūrēšanas” rezultātā spēka un izlūkošanas struktūras līdz šim tikušas izmantotas pašu politiķu un viņu partiju mērķu sasniegšanai. Starp citu, arī partiju finansētāju interešu aizstāvēšanā.
No šāda leņķa raugoties, arī jāizvērtē viss, kas notiek ap SAB iespējamā jaunā vadītāja kandidatūras meklēšanu vai pašreizējā palikšanu amatā. Kaut gan vienmēr pastāv cerība, ka politiķi pārstās nodarboties ar savu interešu bīdīšanu un uz to visu palūkosies no valstiskā viedokļa. Jāsaka gan – cerība bez ticības seguma.
