Elektroenerģija kļuvusi par aktuālu politikas tēmu gaidāmā tās deficīta kontekstā, kas varētu iestāties pēc pāris gadiem, ja pieprasījums netiks sabalansēts ar piedāvājumu.
Elektroenerģija kļuvusi par aktuālu politikas tēmu gaidāmā tās deficīta kontekstā, kas varētu iestāties pēc pāris gadiem, ja pieprasījums netiks sabalansēts ar piedāvājumu. Jaunu jaudu izveidē mēs neko daudz nevaram ietekmēt, taču, būdami patērētāji, būtiski varam ietekmēt pieprasījumu. Enerģētika ir arī atbildīga par lielu daļu CO2 emisiju un klimata izmaiņu. Līdz ar to, samazinot enerģijas patēriņu, varam cīnīties ar klimata pārmaiņām, kas kļuvušas par nozīmīgāko vides problēmu pasaulē.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šīm problēmām, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Televīzija un radījums “Vides fakti” 29. martā aicināja visus piedalīties akcijā “Zemes stunda” un uz stundu izslēgt apgaismojumu un elektriskās ierīces. Šī bija simboliska akcija, kuras mērķis – pievērst cilvēku uzmanību klimata pārmaiņām, pierādot, ka globālās sasilšanas apturēšanā katra indivīda rīcībai ir nozīme. Akcija pasaulē notiek jau otro gadu. Pagājušajā gadā elektrības patēriņš tika samazināts par desmit procentiem, kas bija daudz lielāks skaitlis par cerēto. Šogad akcijā piedalījās tādas pasaules pilsētas kā Sidneja, Kopenhāgena, Toronto, Otava, Vankūvera un Monreāla, Dublina, Bangkoka, Telaviva, Čikāga, Atlanta un Sanfrancisko, gandrīz 17 tūkstoši dažādu uzņēmumu un neskaitāmas mājsaimniecības. Arī Latvijā akcijā iesaistījās daudzas mājsaimniecības un uzņēmumi.
Tā, protams, ir simboliska, bet parāda, ka mums nav vienaldzīgs planētas liktenis. “Latvenergo” Pasaules Dabas fondam apstiprināja, ka elektroenerģijas patēriņš 29. martā bija mazāks nekā iepriekšējās sestdienās. Taču galvenais ieguvums nav ietaupītā enerģija, bet gan izmaiņas cilvēku apziņā. Svarīgi apzināties, ka šī ir tikai vienas stundas akcija, bet, lai samazinātu enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu izmešus, kas ir galvenie klimata pārmaiņu veicinātāji, katram mums ikdienā būtu jāizdara dažas vienkāršas lietas.
Mājsaimniecības patērē aptuveni trešdaļu visas elektroenerģijas. Lielākā daļa šā patēriņa ir apgaismojums un elektropreces. Daudzi elektrību izmanto arī mājokļa apkurē un dzesēšanā. Manuprāt, apkurināt māju ar elektrību Latvijas elektroenerģijas deficīta apstākļos ir nodevīgi. Es Ekonomikas ministrijas vietā darītu visu, lai to ierobežotu. It sevišķi tāpēc, ka Latvijā pieejams pietiekami daudz koksnes, kas ir atjaunojams un videi draudzīgs energoresurss. Pat siltumsūkņi, kas tiek uzskatīti par ļoti efektīvu apkures veidu, diezin vai būtu jāatbalsta, jo arī to darbināšanai tiek patērēta elektroenerģija.
Visvienkāršākais ir nomainīt spuldzītes. Apgaismojums parasti veido gandrīz ceturtdaļu kopējā elektrības rēķina. Populārākie apgaismojuma elementi ir kvēlspuldzes. Tās ir brīvi pieejamas un nav dārgas. Taču tās ir ļoti neefektīvas, jo 90 procentu patērētās elektroenerģijas pārvērš siltumā. Savukārt kompaktās fluorescentās spuldzītes ir energoefektīvākas, patērē par trešdaļu mazāk enerģijas un kalpo desmit reižu ilgāk. Taču jāņem vērā – kad tās izdegušas, nedrīkst izmest kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, jo satur dzīvsudrabu, kas ir bīstams videi. Tāpēc šīs spuldzītes jānogādā atpakaļ pārdevējiem, ražotājiem vai bīstamo atkritumu pārstrādātājiem. Arvien populārākas kļūst gaismas diodes. Šīs spuldzes ir līdzīgas tām, kas tiek izmantotas, piemēram, velosipēdu lukturos. Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ļāvusi vairākkārt palielināt gaismas diožu spilgtumu un krāsu gammu (baltā, sarkanā, zaļā, zilā, dzeltenā, oranžā un citas), kas savukārt dod iespēju izmantot tās visdažādākajām vajadzībām. Mazās diodes spuldzītes patērē ļoti niecīgu elektroenerģijas daudzumu (nepilnu 1 W) un, ja diode nav ieslēgta nepārtraukti, tās mūžs var būt 70 000 – 100 000 stundu jeb aptuveni desmit gadu.
Uzlabojot māju siltumizolāciju, apkures sistēmas, dažādu sadzīves elektroierīču energoefektivitāti un to lietošanas paradumus, izmantotās enerģijas (elektrības un kurināmā) daudzumu var būtiski samazināt. Tas savukārt samazina slodzi, kādu enerģijas ražošana rada videi. Taču energoefektivitātes celšana ir cieši saistīta arī ar ekonomiskiem ieguvumiem, it īpaši pie augošajām enerģijas cenām. Pētījumi ES liecina, ka, palielinot energoefektivitāti, enerģijas patēriņu iespējams samazināt vismaz par 25 procentiem, tādējādi samazinot emisijas un palielinot ietaupījumus.
Taču visefektīvākais, protams, ir neizmantot enerģiju, kad tā mums nav vajadzīga, proti, neiegādāties visas iespējamās elektroierīces, neatstāt televizoru un citas elektropreces gaidīšanas režīmā, bet izslēgt tos pilnībā (vismaz 20 procentu enerģijas televizors patērē tieši gaidīšanas režīmā, kamēr netiek lietots), mobilo telefonu lādētājus neturēt visu laiku rozetē. Vienkārši, vai ne?
Saīsināti no politika.lv
