Mesjē Lisjēns Eribērs pārdod Elejas siera ražotni.
Mesjē Lisjēns Eribērs pārdod Elejas siera ražotni
SIA “Franču gaume” īpašnieks Lisjēns Eribērs, kas piecus no Latvijā nodzīvotajiem septiņiem gadiem nodarbojies ar siera ražošanu, nolēmis atpūsties un meklē jaunu saimnieku nelielajai Elejas siernīcai.
Nelielā siernīca Lietuvas šosejas malā, kas savulaik piedzīvojusi lielu gardēžu un vienkāršu interesentu pieplūdumu (2007. gadā tur pabijuši ap 5300 ekskursantu), jau kopš aprīļa sākuma izskatās neparasti tukša un klusa, vēl tikai daži lietpratējiem tik kārotā produkta gabaliņi gaida pircēju.
Vai tikai gadu nasta?
Uz jautājumu, kas pamudinājis meistaru pārtraukt ražošanu, mesjē Eribērs “Ziņām” kā galveno iemeslu min savus gadus.
“Esmu jau vecs, man drīz būs 80 gadu un gribas atpūsties,” teic omulīgais kungs. Tiesa, viņa izskats un stāja neatgādina gadu nastas saliektu kungu. Uz jautājumiem par projekta ekonomisko izdevīgumu meistars atbild nelabprāt, tomēr var nojaust, ka arī šis faktors nav mazsvarīgs.
Vēl pirms dažiem gadiem ražotne zēla un plauka. Pirms trijiem gadiem pārdots ļoti daudz siera, bet tagad cilvēkiem nav tik daudz naudas, lai viņi pirktu Elejā ražoto produktu, kas līdz ar siera ražošanas izmaksu sadārdzināšanos likumsakarīgi kļūst arvien dārgāks. Meistars min, ka sadārdzinās arī laboratoriju pakalpojumi, ar katru dienu palielinās kontroļu skaits un produktu analīžu izmaksas. “Sākotnēji izmaksas par analīzēm bija desmit latu, tagad tās jau sasniegušas divus simtus,” stāsta L.Eribērs.
Elejas siers pēc franču receptes
Ražotnē tika gatavots mīkstais siers “Eleja”, kas gatavots no termiski neapstrādāta govs piena, ko savāc agri no rīta no dažām zemnieku saimniecībām. Lai siers būtu garšīgs, vajadzīgs labs, silts govs piens, kuram pievieno enzīmus, nogaida, kad virsū nostājas sūkalas. Tad tās nolej, šo piena masu sapilda formās un liek nogatavināties.
Siera meistars vairākas izejvielas vedis no Francijas un priecājies, ka pelējuma sēnīte šeit augusi ļoti labi. Tas ir bioloģisks produkts, kurā nav E piedevu. Meistars, kura ierašanos Elejā, pēc paša stāstītā, pirms septiņiem gadiem noteikusi nejaušība, Francijā nodarbojies ar kazkopību un gatavojis kazas sieru. Šeit viņam paticis tik ļoti, ka palicis uz dzīvi un vairs nedomā atgriezties dzimtenē arī pēc siera darītāja aktīvo gaitu beigšanas. Mesjē Eribērs būtu priecīgs, ja kāds uzņēmīgs zemnieks turpinātu viņa iesākto darbu. “Esmu gatavs viņam ierādīt mīkstā siera receptūras un sniegt konsultācijas,” sola meistars.
