Ilgi muļļāta, bet gribēta ātri pabeigt, administratīvi teritoriālā reforma turpina savu gaitu. Pēc visa spriežot, uz beigām.
Ilgi muļļāta, bet gribēta ātri pabeigt, administratīvi teritoriālā reforma turpina savu gaitu. Pēc visa spriežot, uz beigām. Līdz ar to tiek mēģināts bīdīt uz priekšu arī atbilstošos daudzo likumu grozījumus, kas nepieciešami, lai reformu pabeigtu. Daži jau apstiprināti, piemēram, Aizsargjoslu likuma grozījumi. Ja atceramies, savulaik cīņa ap un par tiem savērpās tik šerpa, ka bija jāizskata Satversmes tiesā dažu pašvaldību savdabīgi traktētā izpratne par to, kas ir plūdos applūstošā teritorija. Likums tagad izlabots un papildināts, pašvaldībām jāķeras pie tā izpildes. Proti, tām dots pusotrs gads, lai veiktu visus nepieciešamos grozījumus attīstības plānos. Vien sanācis tāds kā pušieris. Pat vairāki.
Pirmkārt, nevienam nav īsti skaidrs, kur ņemt naudu grozījumiem un papildinājumiem. Ozolnieku novada vadītājs vien nosmej, ka valsts izeju no situācijas atradīs kā vienmēr – liks naudiņu sameklēt pašvaldību ne pārāk biezajos makos. Otrkārt, visai nopietni plānotāji uzskata, ka 18 mēnešu termiņš ir gaužām nereāls attīstības plānu grozījumu izstrādei. Treškārt, nākamgad paredzētās reformas beigas patiesībā ir daudz nopietnāks nekā pašvaldību apvienošanās sākums. Daudzviet līdz galam nav skaidrs, kādi līdzšinējie centri attīstīsies, bet kurus gaida pamestība. Dzīve liecina, ka tas būs neizbēgami.
Atliek vien cerēt, ka grozījumi daudzos desmitos likumu, kas vēl priekšā, netiks taisīti tikpat nepārdomāti kā Aizsargjoslu likumā.
