Nelaimes gadījumu galvenais cēlonis medībās – šaušana pa neskaidru mērķi.
Nelaimes gadījumu galvenais cēlonis medībās – šaušana pa neskaidru mērķi
Gandrīz katru gadu medībās notiek nelaimes gadījumi. Reizēm ar traģiskām sekām, kā šopavasar Ludzā, kad mednieks bebru medībās nošāva kolēģi. Tāpēc kārtējo reizi vērts atcerēties kaut vai elementārākos drošības noteikumus, lietojot šaujamieročus.
Liktenīgajās bebru medībās Ludzā kāds mednieks sašāva kolēģi. Cietušais nomira pirms ātrās palīdzības mediķu ierašanās – lode trāpīja vīrietim tieši galvā. Noturējis cilvēku par dzīvnieku, viens no medniekiem bija izšāvis kolēģa virzienā un tikai tad sapratis, ka noticis nelabojamais.
Tas nozīmē, ka mednieks nav ievērojis pašu būtiskāko – nešaut neskaidri redzamā mērķī. Ja ir vismazākās aizdomas, no šāviena jāatturas. Kļūmes cena var būt pārāk augsta. Tā šoreiz arī notika.
Ierocis – nāvējošs rīks
Mednieks ne mirkli nedrīkst aizmirst, ka ierocis ir paaugstinātas bīstamības rīks. Nemākulīgi rīkojoties, var nodarīt lielu postu gan citiem, gan sev. Būtiski apzināties – ierocis ir pielādēts vai ne. Taču drošības apsvērumu dēļ arī ar nepielādētu jārīkojas kā ar pielādētu.
Svarīgi ielāgot – stobrus nekad nevērst pret cilvēkiem vai mājdzīvniekiem, bet vienmēr turēt virzienā, kur, notiekot neparedzētam šāvienam, nekas ļauns nevarētu atgadīties. Ieroci pārnēsājot, stobram jābūt uz augšu vai leju, bet, stāvot uz masta dzinēju vai pīļu medībās, – 45 grādu leņķī uz augšu vai leju.
Pareizi šaut jātrenējas
Liela nozīme ir šaušanas virziena pareizai izvēlei. Lode, izšauta no ieroča, kas pavērsts pret debesīm 35 – 40 grādu leņķī, lido vistālāk. Vidēja kalibra karabīnes lode šajā gadījumā lidos četrus piecus kilometrus, gludstobra lode – kilometru, rupju skrošu vai renkuļu lādiņš – 300 – 800 metru. Šaujot pa medījumu, skaidri jāredz mērķis un ne mazāk svarīgi – kas ir aiz tā.
Skrošu lādiņi, salīdzinot ar lodēm, nav tik jaudīgi, taču nelielā attālumā ļoti bīstami. Īpaši jāuzmanās no rikošeta, ja lieto tērauda skrotis. Tās, atsitoties pret ūdeni, nezaudē enerģiju, tikai maina lidojuma virzienu. Arī ložu rikošeti mēdz būt neprognozējami. Tos sekmē koki vai sasalusi zeme, gludstobra lodēm – apaļās formas, vītņstobru – neplīstošie apvalki.
***
Atceries!
Medību šaujamieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai leju. Pēc pielādēšanas to nodrošina ar drošinātāju. Pielādējot ieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.
Ja šaujot patrona nesprāgst, ieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.
Mednieks vispirms pārliecinās, vai šaušanas virzienā nav cilvēku, mājdzīvnieku, transportlīdzekļu, ēku vai ceļu, pa kuriem pārvietojas ļaudis un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro arī, tēmējot ar nepielādētu ieroci.
Medības diennakts tumšajā laikā atļautas tikai no paaugstinājuma.
Medības ar medību šaujamieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums nenodrošina mērķa izšķiršanu, izņemot lapsu un jenotsuņu medības, kā arī meža cūku, staltbriežu govju un teļu postījumu vietās, izmantojot mākslīgos gaismas avotus.
Masta dzīšanas laikā medniekam vai dzinējiem aizliegts iziet uz stigas vai ceļa, vai to pretējā pusē, ja tur ir mednieku līnija, kā arī patvarīgi mainīt vai atstāt atrašanās vietu, nenogaidot dzīšanas beigu signālu.
Atļauts šaut tikai sektorā, kas nepārsniedz 70 grādu uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus tā.
***
Receptes
Brieža gaļa ar sieru
Nepieciešams: kilograms brieža gaļas, 500 g Krievijas vai Rīgas siera, 2 paciņas Provansas majonēzes, 3 vidēji lieli sīpoli,
2 ēdamkarotes olīveļļas, gaļas garšvielas, sāls un maltie pipari.
Brieža gaļu sagriež nelielos gabaliņos un pārkaisa ar sāli, nedaudz pipariem un garšvielām. Atstāj divas stundas ievilkties. Tikmēr sarīvē sieru, sīpolus notīra un sagriež ripiņās. Gaļu pannā vienmērīgi cep sakarsētā eļļā tā, lai visi gabaliņi būtu apbrūnināti.
Ņem iegarenu sutināmo trauku ar vāku, kuru var likt cepeškrāsnī. Gaļu, sīpolus, sieru un majonēzi sadala divās daļās. Traukā ielej nedaudz ūdens, liek pirmo daļu apceptās gaļas, kārtu sīpolu, pārlej majonēzi, tad vienmērīgi uzber sarīvēto sieru. Pēc tam tādā pašā secībā virsū kārto pārējos produktus, tikai pēdējo siera kārtu virsū ber, kad ēdiens jau gandrīz gatavs. Sutina apmēram 40 minūšu. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem un dārzeņu salātiem.
Bebra delikatese
Tiek uzskatīts, ka bebra gaļa ir delikatese, bet daudziem nepatīk tās īpatnējā piegarša. Pret to ir viegli cīnīties. Nedrīkst tikai nokavēt gaļas pirmapstrādi – savlaicīgi jāizņem dziedzeri. Tad gaļu nomazgā un sagriež palielos gabalos, liek aukstā ūdenī un vāra desmit minūšu, nepārtraukti nosmeļot putas. Gaļu izņem, noskalo tekošā ūdenī un liek otrreiz vārīt aukstā ūdenī, kam pievienots sāls. Šoreiz vāra gatavu. Tad sagriež šķēlītēs un apcep sviestā.
Gaļu var ēst tāpat vai pārliet ar mērci, kurā ir daudz pikantu garšvielu, piparu, ķiploku, sīpolu. Sātīgā, garšīgā, vērtīgām barības vielām bagātā bebra gaļa labi garšo gan ar maizi, gan kartupeļiem.
