Naudas trūkums un sabiedrības neizglītotība likusi neatgriezeniski pazust vēsturiskām vērtībām.
Naudas trūkums un sabiedrības neizglītotība likusi neatgriezeniski pazust vēsturiskām vērtībām
Pastaigājoties pa Jelgavas ielām, kur vēl jūtama vēstures elpa, skatiens mēdz slīdēt pāri dažnedažādām koka detaļām, kuras pirms vairāk nekā simts gadiem radījis kāds izcils meistars. Taču tad pēkšņi prieku par saglabāto senatni sabojā kas pliķim līdzīgs – vēstures seja zaudējusi tās raksturīgos vaibstus un ieguvusi bezpersonisku plastmasas “brīnumu”.
Logu ir daudz, un tie būtiski iespaido pilsētas vidi. Tas ir arī viens no svarīgākajiem ēkas elementiem, par ko mūsdienās bieži vien aizmirst. “Vēsturiskie logi ir sava laika dokuments, kuru vajadzētu saudzēt un kopt, taču arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad to vietā nākuši plastmasas, pilnībā izkropļojot kultūrvēsturisko vidi,” skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte.
Nav nekā labāka par PVC?
Pasaules kari Jelgavas arhitektūrā cirtuši nedzīstošas rētas, un tikai pārdesmit ēku vēl liecina, kāda mūsu pilsēta varēja izskatīties 18. gadsimta beigās. Līdz ar šīm būvēm saglabājušies vēl citi tā laika liecinieki, piemēram, izgreznoti logi, tomēr mūsdienu īpašnieki bieži vien pret šo mantojumu izturas vienaldzīgi.
“Iemesli tam ir divi. Pirmkārt, finansiālie apsvērumi. Diemžēl koka apbūvē pārsvarā mitinās maznodrošināti iedzīvotāji un nelabvēlīgas ģimenes, kurām diez vai būtiskākais šķiet saglabāt vēsturi. Otrkārt, par šo jomu cilvēki ir nepietiekami izglītoti – viņiem šķiet, ka nav nekā labāka, kā nomainīt satrunējušo koka logu pret PVC jeb plastmasas. Taču tas ir liels neprāts likt koka namā šos it kā modernos logus,” stāsta pilsētas galvenais arhitekts Uldis Seržāns.
Arī G.Skulte saskata koka logu priekšrocības, piemēram, kvalitatīvi izgatavoti tie kalpo divas reizes ilgāk par PVC logu ražotāju solīto laiku, turklāt tieši koks palīdz novērst mitrumu un pelējumu telpās, kur nav atbilstošas ventilācijas, nemaz nerunājot par saglabāto vēstures daļu.
Vēstures postītājus var sodīt
Saprotami varētu būt dažu patiesi trūcīgu cilvēku centieni uzlabot dzīves apstākļus, atbrīvojoties no savu laiku nokalpojušajiem logiem, bet visai neizskaidrojama ir krietni turīgāku personu izturēšanās pret pagātnes liecībām.
“Man sirds sāp, skatoties, kas noticis ar Filozofu ielas 5. namu. No vēsturiskās celtnes pazuduši senatnīgie logi ar interesanto rūtojumu, un to vietā nākuši balti plastmasas “kluči”,” savu pieredzi cīņā ar vēstures postītājiem atklāj G.Skulte. Minētajā ēkā vien daži logi saglabājuši sākotnējo izskatu, bet pārējie kļuvuši par nodevu modernajām tehnoloģijām. Diemžēl arī ēkas saimnieks nav centies rast kompromisu ar pieminekļu aizsardzības speciālistiem.
Saskaņā ar Jelgavas pilsētas saistošajiem apbūves noteikumiem “logu likvidēšana vai no iepriekšējiem logu aizpildījumiem atšķirīgu logu nomaiņa ēku galvenajās fasādēs jāveic saskaņā ar pašvaldības akceptētu projektu”. Tie arī paredz, ka logu rāmju krāsojuma tonim fasādē jābūt vienādiem. “Par saistošo apbūves noteikumu neievērošanu īpašniekus varam sodīt,” piebilst U.Seržāns. Tiesa, arhitekts arī atzīst, ka ir maz mehānismu, kā ietekmēt pret vēstures mantojumu vienaldzīgos namu īpašniekus, un tā esot visas Latvijas problēma. Vietā atgādināt, ka ikviena ēkas pārbūve jāsaskaņo ar būvvaldi, savukārt izmaiņas vēsturiskajās celtnēs jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Kamēr daži īpašnieki domā, ko darīt, pašvaldība ķērusies pie kāda projekta īstenošanas – šogad paredzēta divu daudzdzīvokļu ēku Filozofu 46 un Vārpu ielā 18 rekonstrukcija, kuras laikā tām tiks atdots arī vēsturiskais izskats.
Top izmaiņas noteikumos
Jelgavas dome strādā pie jaunu saistošo noteikumu izstrādes. Tajos precīzāk tiks definēta īpašnieku atbildība par izmaiņām ēkas izskatā, tajā skaitā – logu nomaiņu, bet jāuzsver, ka arī spēkā esošajos pilsētas apbūves noteikumos skaidri noteiktas prasības logu likvidēšanai vai nomaiņai. Pagaidām gan precīzi nevar pateikt, kad noteikumi tiks apstiprināti, taču būvvalde cer, ka ar tiem izdosies iedibināt pilsētā lielāku kārtību.
“Viena lieta – vēsturiskais mantojums, kas arī ir ļoti svarīgi, bet procentuāli daudz vairāk ir daudzdzīvokļu namu, kuru fasādes izkropļotas ar dažādu krāsu un konstrukciju logiem,” uzskata U.Seržāns.
Gan G.Skulte, gan U.Seržāns atzīst, ka restaurācija ir dārgāka nekā jaunas detaļas izgatavošana, tomēr būtu labi, ja cilvēki, ja vien to ļauj viņu finansiālais stāvoklis, iemācītos domāt ilgtermiņā, neiznīcinot vēl atlikušo vēstures mantojumu.
***
logi
Latvietis ar stiklotu logu dzīvo tikai kādus 150 gadus. Logus kā būvgaldniecības elementus ar augstu amatniecisko un estētisko kvalitāti izgatavoja līdz Pirmajam pasaules karam. Nozīme bija loga kompozicionālajam dalījumam, koka detaļu profilējumam, dekoratīvajām detaļām, apdarei, aprīkojumam, t.i., katrai detaļai. Pēdējos 50 gadus attieksme pret logu izskatu un kvalitāti krasi mainījusies uz negatīvo pusi. Varbūt tāpēc tik viegli ieviest kaut ko jaunu, nepārbaudītu un nepastāvīgu. Nav tradīcijas. Paliekošu vērtību izpratnes trūkums redzams visapkārt. Liela daļa cilvēku vēl joprojām logu uztver kā funkcionālu caurumu, kuru ar kaut ko jāaizbāž, un jo lētāk, jo labāk. Estētiskās vērtības vienkārši netiek ņemtas vērā.
Ilmārs Dirveiks “Rīgas dzīvojamo māju logi. 19. gs. vidus – 20. gs.”
***
Viedoklis
Restaurators Jānis Siliņš
Koka logi, ja vien tie izgatavoti atbilstoši tehnoloģijai un meistars darbu veicis kārtīgi, var saglabāties vairāk nekā simts gadu, turklāt kopti (krāsoti, tīrīti utt.) nezaudē ne spēju pasargāt telpas no aukstuma un mitruma, ne arī vizuālo izskatu. Vēl kāds koka logu pluss – tie zemās temperatūrās saglabā savu funkcionalitāti, tieši pretēji – aukstumā koks kļūst vēl izturīgāks.
