«Kad Eiroparlamenta ēkas foajē mēs nostājāmies zem arkas un nodziedājām «Rīga dimd», mums pienāca klāt kāda darbiniece un teica, ka būtu labi, ja mēs šeit uzstātos katru dienu,» par savu šīs nedēļas spilgtāko piedzīvojumu – Latvijas Dziesmu svētku iedziedāšanu Briselē -stāsta jelgavniece diriģente Līga Celma.
Viņa kopā ar vēl vienpadsmit kolēģiem, kuru kodolu veidoja agrākie jauniešu kora «Kamēr» dalībnieki, šonedēļ pēc Eiroparlamenta deputātes Inese Vaideres ielūguma viesojās Briselē, kur centās iepazīstināt politiķus un ierēdņus ar latviešu kultūras unikālo bagātību – Dziesmu svētkiem.«Tas nebija koncerts, bet gan uzstāšanās pusdienas pārtraukumā blakus stendiem par latviešu kultūru un galdiem, kur varēja nodegustēt mūsu nacionālos ēdienus. Tomēr tautas sanāca, šķiet, vairāk par simtu,» stāsta Līga Celma.Gandarījumu par dzirdēto izteikuši gan īri un poļi, gan lietuvieši un igauņi, gan briti un somi.Atskaņotas tika Pētera Barisona «Dziesmai šodien liela diena», «Cekulaina zīle dzied», Jāzepa Vītola un Ausekļa «Gaismas pils», bet, kad sākās latviešu maizes, siera un alus degustēšana, tad jau «gājušas vaļā» arī galda dziesmas.«Dziesmu svētki ir mūsu vizītkarte, tā parāda latviešu tautas optimismu un dzīvesprieku, kas mums palīdzējis pārvarēt arī grūtākus brīžus. Man prieks, ka eiroparlamentāriešiem bija iespēja pamanīt šo mūsu tautas dvēseles pusi un sajust tās gara bagātību,» «Ziņām» sacīja agrākā jelgavniece un eiropolitiķe I.Vaidere.
