Pašreizējie gadi zīmīgi ar lielām pārmaiņām valstī, cilvēku attiecībās, morālē un vadošo partiju ķildām, kas, graujot valsts saimnieciskos, politiskos un finansiālos pamatus, rosina arī nesaskaņas, nesaticību ģimeņu un draugu attiecībās.
Pašreizējie gadi zīmīgi ar lielām pārmaiņām valstī, cilvēku attiecībās, morālē un vadošo partiju ķildām, kas, graujot valsts saimnieciskos, politiskos un finansiālos pamatus, rosina arī nesaskaņas, nesaticību ģimeņu un draugu attiecībās. Patlaban galvenais ir finansiālais nodrošinājums, nauda un vara. Steigā cenšoties iegūt augstākus amatus, aizmirstam rūpes par vecajiem cilvēkiem, veselību un mūsu maiņu – jaunatni, tās morālo stāju, pārprasto visatļautību un patriotisko audzināšanu, jo Latvijas vēsturi skolās nemāca. Ir plaša informācija par jauno filmu “Rīgas sargi”, kuru iespējams noskatīties tikai Rīgas kinoteātros. To redzēt visā Latvijā, TV un skolēni mācību iestādēs neatļauj biznesa intereses. Tas pats sakāms par Briselē demonstrēto filmu “Padomju stāsts”, kuru arī, iespējams, neredzēsim. Te vairāk būs svarīga politika, kas neļaus iepazīties ar komunisma nežēlībām, imperiālistiskajām tieksmēm visas pasaules iekarošanā, sazvērestībā pret krievu un citām Austrumeiropas tautām. To visu mums mudina aizmirst un piedot. Mēs nedrīkstam par to atgādināt, kā to reizēm, pat nepamatoti, dara vācu nacisma upuri – ebreju tauta.
Spilgts mūsu klusēšanas piemērs ir patriotiskā latviešu dzejnieka Leonīda Breikša traģiskais liktenis, kuram 8. aprīlī varējām atzīmēt 100 gadu jubileju. Uzskatu, ka arī viņš nodots aizmirstībai. L.Breikšs pielīdzināms trīs patriotiskiem latviešu dzejniekiem, kas līdzīgi trim zvaigznēm brīvajā Latvijā spīdēja Brīvības pieminekļa virsotnē. Tie bija Vilis Plūdonis un Edvarts Virza, kuriem laimējās nomirt mīļotās Latvijas neatkarības pēdējos mēnešos. Bet L.Breikšu 1941. gada
17. aprīlī čekisti varmācīgi apcietināja. Latvijā trakoja sarkanais terors. 14. jūnijā Breikšu dzīvoklī arestēja brāli Pēteri, bet Leonīds pēc pārciestām mocībām un pratināšanām kopā ar vēl 3150 Centrālcietumā ieslodzītajiem 24. jūnija rītā devās savā Golgātas ceļā uz austrumiem. Kopā ar 900 no Astrahaņas cietumā baržās transportētiem upuriem 1942. gada rudenī bija palikuši tikai 50 cilvēkiem līdzīgu ģindeņu. Rakstniekam Aleksandram Grīnam, pulkvedim Žanim Briesmam, Ernestam Brastiņam un citiem Latvijas patriotiem izpildīja nāves sodu. Bija miris Jānis Benjamiņš. Pēdējo reiz
L.Breikšs redzēts 1942. gada rudenī. Nav zināma viņa nāves diena un iemesls. Pēc kādas nepārbaudītas liecības, L.Breikšs gājis bojā no čekista lodes Saratovas cietumā.
Daudzi mūsu brīvības un vienotības dziesminieka patriotiskie dzejoļi kļuvuši par tautā skandētām dziesmām, no kurām “Svēts mantojums” pielīdzināms tādai, kas dziedama pēc tautas lūgšanas – valsts himnas.
