Vēlme noskaidrot savas ģimenes, dzimtas vēsturi un saņemt profesionāļu padomus, kā to vislabāk darīt, Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā pulcēja prāvu pulciņu interesentu, lai tiktos ar Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālistiem.
Vēlme noskaidrot savas ģimenes, dzimtas vēsturi un saņemt profesionāļu padomus, kā to vislabāk darīt, Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā pulcēja prāvu pulciņu interesentu, lai tiktos ar Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālistiem (LVVA).
Mazāk nekā pusgadu tiek īstenots projekts “Raduraksti”, kas ar moderno tehnoloģiju palīdzību paplašina pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar iedzīvotāju identitātes un dzimtu vēstures pētniecību, bet savā “īsajā mūžā” tas guvis lielu atsaucību. Par to interesējušies vairāk nekā 20 000 cilvēku.
LVVA uzdevums ir saglabāt unikālos dokumentus, kas nozīmīgi mūsu tautas, atsevišķu dzimtu un ģimeņu vēstures izpētē nākamajām paaudzēm, vienlaikus nodrošinot plašu to pieejamību ikvienam interesentam. Tāpēc tapis projekts “Raduraksti”. LVVA Zinātnisko uzziņu daļas vadītājas vietniece Dace Plīkša stāsta, ka, pirms izpētīt savas dzimtas vēsturi, jāsāk ar mūsdienām. Jāzina viss par tēva un mātes paaudzi, vecvecākiem, un tad var doties uz arhīvu pēc nākamajiem pakāpieniem. “Dzimtas koka pētīšana notiek pretēji kā dabā, jo koks aug no saknēm, bet mēs to sākam veidot no lapām,” spriež D.Plīkša.
LVVA Zinātnisko uzziņu daļas vadītāja Irīna Veinberga stāsta, ka projektā tiek izmantotas baznīcu grāmatas, laulāto un mirušo reģistri – gandrīz visu veidu dokumenti. “Mēs mēģinām veidot ķēdi, ceļu, lai raduraksti pilnveidotos,” teic I.Veinberga. Viņa atklāj, ka paveicoties izdodas “izrakties” līdz 18. gadsimta saknēm.
Arhīva speciālistes savā darbā pārbauda, vai informācija nav kļūdaina, mēģina atrast dokumentētus pierādījumus.
