Valsts atbalstu studijām – 70 latu mēnesī – saņem teju 150 Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu.
Valsts atbalstu studijām – 70 latu mēnesī – saņem teju 150 Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu
Stipendijas, studiju maksa, izglītības kvalitāte un garantijas nākotnei bija galvenie jautājumi, ko tikšanās laikā LLU studenti pārrunāja ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi.
Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe vizītes laikā Jelgavā ne tikai diskutēja ar studentiem un pasniedzējiem, bet, tiekoties ar pašvaldības un izglītības iestāžu vadību un pārstāvjiem, iepazinās arī ar pilsētā piedāvātajām iespējām vidējā, augstākajā un pieaugušo izglītībā. Savukārt zemkopības ministrs apmeklēja LLU, lai uzklausītu jauniešu pieredzi un atziņas par valsts atbalstu, ko studenti stipendiju veidā saņem jau ceturto gadu.
Sešas atbalstāmās programmas
Lai nodrošinātu lauksaimniecību ar kadriem un pēctecību, paredzēts, ka LLU studenti, kas apgūst programmas “Lauksaimniecība”, “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā”, “Vides un ūdenssaimniecība” ar specializāciju meliorācijā, “Veterinārmedicīna”, “Lauksaimniecības inženierzinātnes” un “Pārtikas produktu tehnoloģija” pēc 1. kursa otrā semestra var pretendēt uz subsidētu stipendiju 70 latu mēnesī, gadā nesaņemot vairāk par 700 latiem. Tā pienākas jauniešiem, kas noslēguši līgumu ar potenciālo darbavietu un gatavi tur nostrādāt vismaz trīs gadus, pretējā gadījumā nauda jāatdod. Šo finansiālo atbalstu LLU izmanto 148 studenti.
Darba devēji iesaistās nelabprāt
“Naudas nekad nevar būt par daudz. No šīs stipendijas veicu maksājumus par kopmītnēm un portatīvo datoru, ko esmu paņēmis līzingā. Finansiāli palīdz arī vecāki,” atklāj Lauksaimniecības fakultātes (LF) 2. kursa students Jānis, kurš savu tuvāko nākotni saista ar darbu ģimenes saimniecībā Valmieras rajonā.
Nosacījums slēgt līgumu ar darba devēju ir viens no šķēršļiem subsidēto stipendiju saņemšanai, jo šajā procesā nelabprāt iesaistās valsts iestādes, diskusijā ministram norādīja LF dekāne Daina Kairiša. Pārliecinājies, ka daudzi klātesošie jaunieši būtu ar mieru strādāt valsts pārvaldē, M.Roze solīja apsvērt šo jautājumu, kā arī rosināja potenciālajiem darba devējiem LLU rīkot atvērto durvju dienas.
Valsts atbalsts būtu nepieciešams arī nepilna laika studentiem un jaunajiem speciālistiem, lai iesaistītu viņus darbā augstskolā, pārliecināta dekāne.
Studentiem jābūt līdzatbildīgiem
“Valstī katastrofāli trūkst analizēt spējīgu, biznesa orientētu vadītāju, kas spētu ātri piemēroties mainīgajiem tirgus apstākļiem. Ir daudz lauksaimnieku, bet maz speciālistu,” kliedējot studentu bažas par savas kvalifikācijas pieprasījumu darba tirgū, tikšanās laikā pauda M.Roze. Arī izglītības ministre aicināja jauniešus sniegt savu ieguldījumu augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanā.
“Vēlamies veidot patērētāju vai vērtīgu radītāju sabiedrību? Vēlamies nākotnē būt darba ņēmēji vai devēji?” studentiem retoriski jautāja T.Koķe, skaidrojot valsts nostādni un padarīto izglītībā. Vēl jāatrisina jautājums par niecīgajām ikmēneša stipendijām, kā arī jāatvieglo studiju kredītu dzēšanas mehānisms un jāatrod pienācīgs finansējums maģistrantūras un doktorantūras studijām, atzīst ministre.
