Pavērsiens vērojams jautājumā par iespējamo reģionālās reformas tālāko nākotni.
Pavērsiens vērojams jautājumā par iespējamo reģionālās reformas tālāko nākotni. Gan ne par novadu veidošanu. Šis process turpina savu gaitu, un fundamentāli tur nekas vairs nevar mainīties. Protams, atsevišķas pašvaldības joprojām nepiekrīt valdības noteiktajām novadu robežām. (Piemēram, galavārds vēl nav teikts saistībā ar jau izveidotā Valgundes novada faktisko likvidēšanu.) Daudzmaz viesta skaidrība, ka nākamgad vasarā tiks vēlēti pirmā līmeņa – novadu – deputāti. Par novadiem šķēpi lauzti vienīgi par to robežu pastiepšanu uz vienu vai otru pusi. Te ragos sagāja Tautas partija un Zaļo un Zemnieku savienība. Pirmie novadu karti sašķērēja, lai tie krāsotos pēc iespējas oranžās partijas tonī. Savukārt otrie darīja visu, lai zaļā krāsa nepazustu no nākotnes novadu kartes.
Ja bija runa par nākamo – reģionu – pašvaldību līmeni, abas partijas villojās ne pa jokam. “Tautpartijieši” līdz šim bija kategoriski pret to ievēlēšanu, “zaļzemnieki” iestājās tikai un vienīgi par vēlētām otrā līmeņa pašvaldībām. Acīmredzot pārrunas nonākušas strupceļā, tāpēc vakar valdība nolēmusi izveidot darba grupu, kas izstrādātu koncepciju, kādām galu galā būt otrā līmeņa pašvaldībām.
Jautājumā par reģionu pašvaldību izveides principiem strīds apmetis loku un nonācis pie loģiskā iznākuma – diskusijas. Stulbākais vien tas, ka tai par šo būtisko jautājumu, vai reģionu pašvaldības iedzīvotājiem vēlēt vai no augšas iecelt, vajadzēja notikt jau sen. Rezultātā esam zaudējuši laiku, un ātrumā var tikt pieņemti aplami lēmumi.
