Ir valstis, kur karjeras kabineti kļuvuši par patvērumu un padoma gūšanas vietu ielu bērniem.
Ir valstis, kur karjeras kabineti kļuvuši par patvērumu un padoma gūšanas vietu ielu bērniem
Pērn Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) līdzīgi kā vēl piecas augstākās mācību iestādes valstī sāka jaunu Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētu maģistru studiju programmu “Karjeras konsultants”. To Jelgavā apgūst galvenokārt pedagogi, jo ES karjeras izglītību pasludinājusi par vienu no prioritātēm, kurai jāsākas līdz ar mazā bērna ienākšanu pa skolas durvīm un jāturpinās visu dzīvi, jo sen pagājis laiks, ka izvēlētā profesija bija visam mūžam. Mainīgie darba tirgus apstākļi, savu interešu noskaidrošana un pielāgošana realitātei ir nemitīgs process, kurā svarīgi noturēties un nepazust. Meklējumos lieti noder profesionāļu padoms, kas nepārtraukti jāpilnveido, tāpēc turpināt izglītošanos LLU nolēmusi arī Nodarbinātības valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu kabineta vadošā karjeras konsultante Helga Kanča, konsultante Marika Matvejeva un Jelgavas rajona padomes jaunatnes lietu koordinators Edgars Paulovičs, kurš skolās pārzina arī karjeras izglītību. Ar viņiem saruna par pagātni, tagadni un nākotnes vīzijām darba ceļu labirintos.
17 gadus mainīta domāšana
“Līdz 1991. gadam Latvijā pastāvēja profesionālās orientācijas sistēma par turpmākajiem izglītības un darba virzieniem, kas tika saprasta kā informācijas sniegšana jauniešiem. Jēdzieniem “karjera” un “karjerisms” sabiedrībā bija negatīva pieskaņa,” aicinot apgūt jauno studiju programmu, savulaik raksturoja LLU Izglītības un mājsaimniecības institūta lektors Tālivaldis Sēja.
17 gadu laikā situācija karjeras izglītībā ievērojami mainījusies, kaut gan vēl daudz darāmā, norāda speciālisti. Izglītības iestādēs organizēti dažādi pasākumi – risinājušās karjeras dienas, izvietoti informatīvie stendi, bijušas tikšanās ar darba devējiem. 2002. gadā Jelgavā darbu sāka pašreizējais Karjeras pakalpojumu kabinets.
Vienu no lielākajiem pavērsieniem iezīmēja 2005. gads, kad valstī tika sākts Profesionālās izglītības attīstības aģentūras īstenots projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” (KIPNIS). Tā laikā par vairāk nekā miljonu latu tiek apmācīti 3700 skolotāju, izstrādāti un publicēti informatīvie materiāli, kā arī izveidots karjeras konsultanta profesijas standarts un tam atbilstoša studiju programma un sagatavoti mācībspēki tās ieviešanai augstskolās.
Trūkst vienotas sistēmas
“Lai apgūtu ES piedāvātos līdzekļus jauniešu un pedagogu izglītībā, karjeras izglītība valstī tiek deklarēta kā prioritāte. Ārzemēs šī sistēma veidota kā valsts sociālais atbalsts pilsoņiem, kamēr pie mums tā ir sadrumstalota. Karjeras centri ir vairāk lokāli, jo to veidošana atstāta pašvaldību un mācību iestāžu ziņā,” pašreizējo situāciju raksturo E.Paulovičs.
Ieguldītie līdzekļi skolotāju mācībās, materiālu izstrādē un studiju programmas izveidē varētu izrādīties neefektīvi, ja valstī netiks radīta vienota sistēma – nodrošinātas darbavietas un atrasta samaksa, pārliecinātas arī H.Kanča un M.Matvejeva.
“Neatbalstu kampaņveida pasākums, kas sākas ar lielu pompu, ka nu tik būs, taču beigās čiks vien sanāk, kas liek skeptiski raudzīties arī uz šo projektu. Sistēmas vēl noteikti nav,” atzīst Karjeras pakalpojumu kabineta vadošā karjeras konsultante. Tomēr pastāv cerība, ka nākotnē katrs zinās, kur strādā karjeras konsultants, pie kura var aiziet un aprunāties brīžos, kad jāizvēlas turpmākā darba vai izglītības ceļš, tā T.Sēja.
Seko līdzi absolventa gaitām
Studijas jaunajā maģistrantūras programmā ir kā darbs laboratorijā, kurā pasniedzēji kopā ar studentiem, apgūstot ārvalstu pieredzi un daloties savā, veido nākotnes redzējumu, kādam jāizskatās karjeras izglītības modelim.
“Šim darbam būtu jāsākas no mazām dienām, kad pedagogs visas skolas laikā pēta audzēkņa intereses un spējas un, redzot, ka viņš nebūs, piemēram, augstskolas bērns, virza uz profesionālo izglītību. Tomēr pedagogam, kas pasniedz savu priekšmetu un ir klases audzinātājs, iedziļināties šajā informācijas gūzmā un parādīt audzēknim ceļu dzīvē ir praktiski neiespējami,” atzīst E.Paulovičs.
“Lielbritānijā katrā izglītības iestādē ir karjeras kabineti, kur darbojas koordinators. Trīs gadus pēc koledžas beigšanas viņiem ir visa informācija par bijušā studenta profesionālajām gaitām. Nokļuvis bezdarbnieku rindās, absolvents var atgriezties izglītības iestādes karjeras kabinetā, kur viņam palīdzēs sameklēt darbu,” stāsta
H.Kanča, piebilstot, ka tādi ir katrā pilsētā, kur pēc palīdzības var vērsties ikviens. Veidojot efektīvu tīklu bezdarbnieka problēmu risināšanai, karjeras konsultanti strādā kopā ar psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Nav grūti pārkvalificēt, bet atrast cilvēkam piemērotu darbu, kas viņu interesētu un noturētu tajā, – gan!
Turklāt ir valstis, kur karjeras kabineti kļuvuši par patvērumu un atspēriena punktu ielu bērniem un pieaugušajiem, kur grūtībās nonākušie var saņemt ne tikai padomu, bet arī somu ar pirmās nepieciešamības lietām. Kad to ieraudzīsim Latvijā?
***
NVA Karjeras pakalpojumu kabinets piedāvā
Individuālās un grupu konsultācijas izglītības un profesijas izvēles jautājumos
Informatīvās konsultācijas
Psihologa konsultācijas
Savu spēju un īpašību izpēti
Seminārus darba meklētājiem
Karjeras plānošanas seminārus jauniešiem
Konsultācijas CV un motivācijas vēstules sagatavošanā
Izbraukuma konsultācijas Latvijas rajonu iedzīvotājiem – gan bezdarbniekiem, gan skolēniem
Bezmaksas pakalpojumus var saņemt bezdarbnieki, kuri reģistrēti NVA, darba meklētāji, strādājošie, kuri domā par turpmāko savas karjeras veidošanu, jaunieši, kuri mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, jauniešu vecāki un studenti
Adrese: Jelgavā, Dobeles ielā 13. Tālrunis 63026686, 63026674.
