Īstos alkohola nakts tirdzniecības aizlieguma augļus varēšot plūkt ne ātrāk kā vēl pēc pieciem gadiem.
Īstos alkohola nakts tirdzniecības aizlieguma augļus varēšot plūkt ne ātrāk kā vēl pēc pieciem gadiem
Kopš 2002. gada, kad spēkā stājās aizliegums par alkohola tirdzniecību pēc pulksten 22, iereibušu cilvēku nakts laikā ielās kļuvis nedaudz mazāk, taču ievērojami būtiskāka bijusi šā ierobežojuma profilaktiskā nozīme – tas ir kā ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības attieksmes maiņā pret alkoholu, uzskata speciālisti.
Lai gan runāt par alkohola patēriņa samazināšanos un no grādīgā atkarīgo un neatkarīgo proporciju izmaiņām vēl pāragri, uz riska grupām aizliegums par alkohola tirdzniecību naktīs iedarbojas, skaidro Valsts SIA “Slimnīca “Ģintermuiža”” Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune. “Ja prece nav pieejama, viņi var atturēties no tās,” piebilst mediķe.
Nelīdzēs pat “sausais likums”
“Vienmēr esmu uzsvērusi, ka šo likuma izmaiņu mērķis bija profilakse. Galvenais, lai jaunā paaudze aug jau ar konkrētām normām, kas veido arī viņu uzskatus par sabiedrībā notiekošo,” savu pārliecību pauž L.Caune.
Savukārt Jelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 1. iecirkņa priekšnieks Romans Dikovs uzskata, ka šādi apturēt tautas nodzeršanos nav iespējams. “Pagājušajā gadā tirdzniecības vietu darbiniekiem esam sastādījuši 11 administratīvā pārkāpuma protokolu par grādīgā tirgošanu pēc pulksten 22. Vienā gadījumā veikalam atņemta alkohola pārdošanas licence, bet runāt, ka dzērāju skaits tādēļ samazinājies, nevar,” tā policists.
Viņaprāt, labi situētie cilvēki alkoholu nopērk laikus un pusstopa dēļ nakts vidū diez vai meklēs kādu veikalu. Savukārt slānis, kuram tas ir nepieciešams, visbiežāk izvēlas nelegālā alkohola iegādi. Tiesa, “točku” skaits likuma ierobežojumu dēļ gan neesot palielinājies, jo to apmeklētāju kontingents palicis nemainīgs.
“Godīgi sakot, es nevaru iedomāties veidu, kā samazināt sabiedrības daļas kāri pēc alkohola. Tur nelīdzētu pat “sausais likums”,” teic R.Dikovs.
RAF kļuvis mierīgāk
Atceroties situāciju pirms pieciem sešiem gadiem, Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Guntars Akmentiņš min, ka, piemēram, RAF dzīvojamajā masīvā tagad naktīs esot mierīgāk. Tiesa, apgalvot, ka tas ir alkohola tirdzniecības ierobežojuma nopelns, viņš neņemas. Situācijas uzlabošanās varētu būt saistīta arī ar kontingenta nomaiņu šajā pilsētas daļā – kādreizējie RAF darbinieki devušies uz citām dzīvesvietām, un viņus nomainījušas labāk situētas personas ar darbavietu galvaspilsētā.
“Ja runājam par atskurbtuvi, tur nonākošo klientu skaits mazumā nav gājis. Turklāt tie parasti ir vieni un tie paši,” informē G.Akmentiņš.
Grozījumi Alkohola aprites likumā, kas aizliedza grādīgos pārdot no pulksten 22 līdz 8, izņemot iestādes, kurās atļauts alkoholiskos dzērienus pārdot patērēšanai uz vietas, spēkā stājās 2002. gada 14. jūnijā.
