Laužoties cauri kultivētiem, neziņas vai vēsturiski veidotiem nacionāliem stereotipiem, Jelgavas 9. – 12. klašu krievu un latviešu skolēni esejās cits par citu meklēja pozitīvo.
Laužoties cauri kultivētiem, neziņas vai vēsturiski veidotiem nacionāliem stereotipiem, Jelgavas 9. – 12. klašu krievu un latviešu skolēni esejās cits par citu meklēja pozitīvo. Vai tas ir vienkārši?
“It kā elementāra tēma, skaļi runājam par integrāciju, bet apmulstam, kad par otru tautu jāpasaka kaut kas labs. Vai esat ievērojuši, ka, daudzi no mums pat neaizdomājoties, esam gatavi izliet naidu un apvainojumus – latvieši par krieviem un krievi par latviešiem –, bet saukļi “fašiti” vai “okupanti” dažu leksikā ir spēcīgi nostiprinājušies?” pauž vairākus gadus lolotās idejas autors un konkursa organizators laikraksta “Novaja gazeta” un portāla novaja.lv redaktors Andrejs Muravjovs.
“Ziņas” jau rakstīja, ka radošo darbu konkursā, kuru rīkoja “Novaja gazeta” ar Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja atbalstu, piedalījās apmēram 100 skolēnu. Jauniešu esejas vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks, Naturalizācijas pārvaldes vadītāja Eiženija Aldermane, portāla rus.delfi.lv redaktors Anatolijs Golubovs, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne, Saeimas deputāte Baiba Rivža un pats idejas autors A.Muravjovs. Atzinīgus vārdus konkursam veltīja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Ar 25 labākajiem darbiem no katras puses, kā arī ar autoru vārdiem vairākas ceturtdienas var iepazīties “Novajas gazetas” speciāli veidotā pielikumā, bet šonedēļ portālā novaja.lv sāksies lasītāju balsojums, kas veiksmīgākajiem eseju autoriem ļaus piešķirt vērtīgas naudas balvas. Noslēgumā tiks apbalvoti trīs labākie krievu un latviešu darbi, kā arī izdots buklets.
“Jaunieši ir vērīgi – krievi latviešos novērtē atturību savu jūtu izrādīšanā, mierīgumu, spēju paskaidrot, uzticību, laipnību, noturību pret svešu ietekmi, pašapziņu, cieņu pret tradīcijām. Savukārt latviešu jaunieši krievos uzteic plašo sirdi, tautas kopības izjūtu, prasmi moderno apvienot ar tradicionālo, tiešumu un humora izjūtu,” raksturo B.Rivža.
“Priecē jaunieši, kuri raugās ar atvērtu sirdi pasaulē un spriedumus izsaka, pamatojoties uz savu pieredzi. Tieši tā ļauj objektīvi novērtēt otru, saklausīt otra viedokli, lai kāds tas būtu,” atzīst R.Vectirāne.
***
“Ko labu varu pateikt par…”
“Krieviem ir apbrīnojami attīstīta tautas kopības izjūta – viens par visiem un visi par vienu. Nudien, savus tautiešus krievi aizstāv, aizsargā un mīl.” Rute Kleina
“Manuprāt, krieviem ir ļoti ciešas un sirsnīgas attiecības ar saviem radiniekiem un draugiem – svētkos nereti sapulcējas gan vecvecāki, bērni un mazbērni, gan tantes, tēvoči, brālēni un māsīcas, gan daudz jo daudz draugu (reizēm arī draugu draugu).” Ilze Laurinaite
“Man patīk latviešu ģimenes tradīcijas. Ziemassvētku vakarā visi sapulcējas kopā, pasniedz cits citam dāvanas. Pie svētku galda ir patīkami klausīties klasisko mūziku, Ziemassvētku melodijas. Deg sveces, smaržo tikko izcepti pīrādziņi, cepumi, kafija un tēja. Sajūtams neizskaidrojams gaismas un prieka gars, bet galvenais – parādās ticība labajam un skaistajam.” Andrejs Šurkus
“Savdabība, tautas gars ir nācijas galvenā bagātība. Žēl, ka latvieši to pakāpeniski zaudē – mainās latviešu valoda, sabiedrība un dzīves stils. Aiziet kaut kas pamatos latvisks, tāpat kā katru dienu zaudējam ko patiesi krievisku. Skumji…” Jūlija Kukša
