Šobrīd norit parakstu vākšana par grozījumiem valsts pensiju likumā, kas sola pensionāriem gandrīz trīskāršot minimālās pensijas.
Sākotnēji šī ideja šķiet lieliska, jo ir ļoti saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk. Taču, kā mums visiem zināmā teicienā par koku ar diviem galiem – arī šī pensiju straujā paaugstināšana pēc pāris gadiem var apdraudēt gan esošo, gan topošo pensionāru pensiju izmaksu.Minimālās pensijas šobrīd Jaunās pensiju sistēmas galvenais princips – pensijas apmērs balstīts uz sociālo iemaksu apmēru, proti, jo vairāk iemaksāsi, jo vairāk saņemsi. Taču pirmie īstie dalībnieki pēc jaunās sistēmas būs tikai tie, kas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada un dosies pensijā pēc 2030.gada. Jā, pārejas periods ir garš, bet pakāpeniski tā ietekme samazinās un palielinās sociālo iemaksu loma uz pensijas lielumu. Piemēram, tie, kas šogad dosies pensijā, jau būs vienpadsmit divpadsmit gadus pelnījuši pensiju pēc jaunās sistēmas.Taču nevar aizmirst to pensionāru kategoriju, kuri devušies pensijā līdz 1996.gadam, kā arī tos, kuriem līdz 1996.gadam ir liels stāžs un kurus praktiski neskar ne pārejas perioda, ne jaunās pensiju sistēmas principi, bet gan naudas reformas un augstā inflācija 90.gadu sākumā un arī šobrīd.Lai risinātu šīs pārejas perioda problēmas valstī no 1996.gada ir noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs. Šobrīd minimālā vecuma pensija tiek noteikta atkarībā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas šobrīd ir 45 lati, tam piemērojot koeficientus atbilstoši apdrošināšanas stāžam. Tātad līdz šim minimālie vecuma pensijas apmēri palielinājās, valdībai paaugstinot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.Pusmiljards diviem gadiemSaskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem, līdz 2009.gada beigām valsts garantētu minimālo pensiju atkarībā no apdrošināšanas stāža no 180 līdz 270 latiem. Taču, strādājot un veicot iemaksas no vidējās algas, tādu pensiju nopelnīt nevar! Līdz ar to cilvēkiem zudīs jelkāda motivācija maksāt sociālās iemaksas, jo filozofija ļoti vienkārša – kādēļ tas jādara, ja reiz valsts tāpat garantē tik lielu pensiju? Zaudētājs šajā situācijā būs pats cilvēks, jo, neveicot sociālās iemaksas un neuzrādot faktiskos ienākumus, strauji samazināsies arī ieņēmumi valsts sociālajā budžetā, no kura tiek maksātas vecuma un invaliditātes pensijas, dažādi valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti.Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, šo minimālo pensiju straujā paaugstināšana valstij 2009.gadā papildus izmaksātu gandrīz 461 miljonu latu, un sociālā budžeta uzkrājums pietiktu tikai divu gadu izmaksai. Tāpēc, samazinoties ieņēmumiem sociālajā budžetā, būs apdraudēta ne tikai līdzekļu nodrošināšana pensionāriem, bet arī, piemēram, topošajām māmiņām. Un ko tad darīsim, kad sociālais budžets būs izsmelts? Atkal veidosim jaunu pensiju sistēmu? Samazināsim pensijas? Vai arī paaugstināsim strādājošiem nodokļus, tādējādi uzliekot milzīgu slogu saviem bērniem un mazbērniem?Šeit būtu jāiezīmē vēl viens aspekts, ar kuru būs jārēķinās, ja šie grozījumi gūs likumisku spēku. Šobrīd minimālās pensijas noteiktas visiem pensionāriem pēc līdzīgiem principiem. Bet, tā kā šie priekšlikumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem minimālo pensiju apmēri būs ievērojami zemāki, kas var radīt Satversmes tiesas precedentus attiecībā uz nevienlīdzīgu attieksmi. Pozitīva lēmuma gadījumā tas valstij radīs papildu izdevumus.IespējasŠobrīd pensiju sistēmas principi, kad tās lielums saistīts ar sociālajām iemaksām, zināmā mērā ir sekmējuši sistēmas finansiālo stabilitāti, kā rezultātā kopš 2002.gada sociālajā budžetā pakāpeniski veidojies uzkrājums, ne tikai garantējot pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, bet arī atlicinot naudu šodienas nodokļu maksātājiem, kas nākotnē veidos daudzskaitlīgo pensionāru saimi. Bet vieglprātīgi, ekonomiski neizvērtēti priekšlikumi var sagraut ne tikai pašreizējo pensiju sistēmu, bet arī sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu.Jā, nākas uzklausīt pārmetumus, kā pensiju sistēmu var uzskatīt par labu, kur pensiju apmēri vairumam tik zemi. Te būtu jānošķir divas pensionāru kategorijas – tie, kas aizgāja pensijā līdz 1996.gadam un pensiju reformas sākuma gados, un tie, kas pensionējas tagad un turpmāk, kur jau arvien paliek lielāka nozīme veiktajām sociālajām iemaksām. Bet, ja iemaksas tiek veiktas no minimālās algas, tad arī pensijas apmērs būs zems! Diemžēl nodarbināto skaits, kuri sociālās iemaksas veic no minimālās algas, kopš 1996.gada ir palicis diezgan konstants, proti, 1/4 daļa strādājošo. Kāpēc valstij jāgarantē tik augsts minimālā pensijas apmērs šiem nodokļu (ne)maksātājiem?Bet, atgriežoties pie pirmās pensionāru kategorijas, piekrītu, ka valstij ir viņiem jāpalīdz. Un vienīgais sistēmas principus negraujošais elements ir piemaksu pie vecuma pensijas turpmāka palielināšana un pensionāru loka pārskatīšana, kuriem būtu tiesības saņemt šīs piemaksas. Tās apmērs par katru stāža gadu līdz 1996.gadam tika noteikts 19 santīmi. Šogad no 1.jūnija piemaksa palielināsies līdz 40 santīmiem, un to varēs saņemt neatkarīgi no stāža visi pensionāri, kuriem pensija nepārsniegs 225 latus. Bet nākamajā gadā Labklājības ministrija rosina piemaksu paaugstināt līdz vienam latam par katru nostrādāto gadu. Lai tiešām palīdzētu pensionāriem, kuriem darba stāžs bijis līdz pensijas reformas sākumam, ir jāturpina šo piemaksu paaugstināšana, bet par tās apmēru jālemj politiķiem.
