Latvijas Radio kora un «Sinfonietta Rīga» koncerts pagājušo ceturtdien kultūras namā spilgti iedzīvināja divas kontrastējošas partitūras.
Latvijas Radio kora un “Sinfonietta Rīga” koncerts pagājušo ceturtdien kultūras namā spilgti iedzīvināja divas kontrastējošas partitūras
Jau rudenī atskaņotajā programmā “Mīlestības dziesma” bija kāda romantiski kaismīga nots, kas rada turpinājumu nule izskanējušā Radio kora un valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertā. Kā prelūdija un fūga, lai arī Erki Svena Tīra “Rekviēmā” pieskārienu romantismam būs grūti atrast.
Ne remdens romantiķis
Kas lika izvēlēties Fēliksa Mendelszona-Bartoldi 42. psalmu? Pirmām kārtām tās ir nepārejošas vērtības. Smalka emocionalitāte un nemanāmi sazarota polifonija. Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava ir teicams kora literatūras pārzinātājs.
Vai remdens romantiķis, kā rakstos dažreiz dēvē Mendelszonu? Diez vai. Pat rimtākajās šīs partitūras lappusēs to nesaklausīju. Labs atbalsts Radio kora emocionāli piesātinātajam sniegumam bija kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Dvēseles atklāsme jautās divos soprāna (Sonora Vaice) dziedājumos (“Meine Seele durstet nach Gott”, “Mein Gott, betrubt ist meine Seele”). Pirmo ievadīja dzestrs obojas solo. Svārstoties starp klusinātu un brīvāku dziedājumu, pirmais solistei padevās mazāk, toties otrais apliecināja – jā, te nav ne vokāli simfoniskā, ne operiskā balss skandējuma – brīvs, atraisīts, adekvāts muzikālās domas atspulgs.
Mūsdienīgais rekivēms
Lai cik ģeniāls arī nebūtu rekviēmu klāsts (Mocarts, Verdi, Brāmss, Berliozs), vajadzīga kāda jauna, šodienīga partitūra, ko saklausījām E.S.Tīra kompozīcijā. Spilgta, mūsdienīga polistilistiska (tonālā mūzika, sonoristika, minimālisms), kam sacerēšanas iemesls – komponistam tuva drauga diriģenta Petera Liljes nāve. Šo savdabīgo, ar smalku muzikalitāti un skaidru diriģenta žestu apveltīto mūziķi atceras arī Latvijā. Sarežģīta partitūra izpildītājiem, ar ko viņi godam tika galā. Smags, paģērošs, mākslinieciskos spēkus tērējošs opuss. Tradicionālā rekviēma latīņu teksta caurstrāvots sacerējums.
Atzinību pelna S.Vaices un Kārļa Rūtentāla (tenors) sniegums. Ne mazsvarīga bija arī preparēto klavieru balss orķestra audumā – te saviļņojot, te rezervēti vērojot kopnoskaņu. Kopš valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pirmā vijole ir Eva Bindare, tā skanējums kļuvis emocionāli atvērtāks, spriegi prasīgāks. E.S.Tīra neierasti dzīvais rekviēma skatījums ir laba liecība Baltijas valstu mūzikas vēsturē. Suminājums, vislielākie nopelni abu māksliniecisko kolektīvu un solistu saliedēšanā, kontrastējošu muzikālo partitūru iedzīvinājumā pienākas Radio kora mākslinieciskajam vadītājam diriģentam S.Kļavam.
