Vai Latvijas ekonomika pēc pēdējo pāris gadu straujā attīstības skrējiena ir sākusi atdzist? Un kāda būs mūsu «nosēšanās» atgriežoties uz reālās dzīves pamata? Šie ir tikai daži jautājumi, kas šobrīd jauc prātus ne tikai ekonomistiem, bet arī mums, kas ņēmuši hipotekāros kredītus mājokļu iegādei, pirkuši automašīnas, izmantojot līzingu, vai iegādājušies jaunu televizoru, izmantojot patēriņa kredītus.
No pēdējā laikā plašāk izskanējušiem iespējamo bankrotu paudējiem jāmin nekustamo īpašumu kompānijas valdes priekšsēdētāja Edgars Šīna žurnālā «Lietišķā Diena» paustais. Proti, aptuveni piektajai daļai no 200 tūkstošiem hipotekāro kredītņēmēju ģimeņu jau netālā nākotnē draudot bankrots, jo viņiem kādu laiku saistības būs lielākas nekā īpašuma vērtība. Gala rezultātā tas varētu novest pie tā, ka bankas atņems iegādātos mājokļus un «viņi vēl paliks uz visu mūžu parādā».Tajā pašā laikā no banku sektora puses dzirdētais neliecina, ka viņu biznesā šobrīd valdītu līdzīgi viedokļi – kredītņēmēju masveida bankrotēšana. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas fakultātē rīkotajā diskusijā par nekustamā īpašuma attīstības tendencēm Latvijā «Hansabankas» vērtēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ducis iepazīstināja ar nesen veiktās aptaujas rezultātiem, kas liecinot par pretējo. Nekustamā īpašuma tirgus attīstības potenciāls vēl ne tuvu nav sasniedzis savu piepildījumu. 15,6 procenti respondentu apsver iegādāties nekustamos īpašumus, kas ir tikpat daudz, cik vēlas iegādāties, piemēram, lielo sadzīves tehniku. Vienlaikus tikai 10,5 procenti domā par automašīnas iegādi. Tas nozīmē, ka mājokli plāno vēl iegādāties aptuveni 70 līdz 80 tūkstoši iedzīvotāju. No tiem 30 procenti jau šogad. Pētījums atklājis arī kādu interesantu faktu – par hipotekārā kredīta izmantošanu respondenti, neatkarīgi no ģimenes ienākumu apmēra, bija gatavi maksāt līdz 300 latiem mēnesī. Attiecībā uz jau paņemto hipotekāro kredītu atmaksu N.Ducis nekādu lielo problēmu nesaskata. Savukārt «Hansabankas» Jelgavas nodaļas kredītspeciāliste Aiga Mikīte «Ziņām» apstiprināja, ka nokavēto maksājumu skaits ir «mērāms procenta daļās».Vai taisnība ir banķieru optimismam vai nekustamo īpašumu kompāniju pesimismam, rādīs nākotne. Vietā citēt televīzijā izskanējušās jaunās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes sacīto, ka runas par visaptverošu krīzi Latvijas ekonomikā ir pārspīlētas. Arī E.Šīna prognozes.
