No 16. aprīļa līdz 15. maijam Latvijas vēlētāji ar parakstiem var paust savu atbalstu likumprojektam «Grozījumi likumā «Par valsts pensijām»».
No 16. aprīļa līdz 15. maijam Latvijas vēlētāji ar parakstiem var paust savu atbalstu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vienlaikus daudziem nav īsti saprotama to būtība, tādēļ nepieciešams īss skaidrojums.
Grozījumu būtība ir noteikt, ka personām, kuru darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, pensija būs vismaz 157 lati un 50 santīmu, bet, ja apdrošināšanas stāžs ir no 31 līdz 40 gadiem, tai jābūt ne mazākai kā 180 latu, un visbeidzot personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir virs 40 gadiem, pensija būs 202 lati un 50 santīmu.
Diemžēl virkne valdošās koalīcijas pārstāvju nodarbojas ar demagoģiju, sakot – ja tiks pieņemti ieteiktie likuma grozījumi, sabruks Latvijas pensiju sistēma. Valdībā aprēķināts, ja tiks pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, no budžeta gadā papildus būs nepieciešami 230 miljoni latu. Tiek apgalvots, ka šādu līdzekļu valstij nav, taču tas ir nepatiesi. Vispirms jau 2008. gada sociālajā budžetā paredzēts 130 miljonu latu pārpalikums, kas tā vietā, lai godprātīgi izmaksātu pensionāriem, nez kādēļ iekļauts valsts pamatbudžetā, kur tiks izmantots ministriju un dažādu valsts iestāžu tēriņiem. Šos 130 miljonus latu nepieciešams izlietot mērķim, kādam tos paredzēja nodokļu maksātāji, – pensiju izmaksām.
Vēl viena nianse – valdībai pašlaik ir problēmas ar pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu – šā gada pirmajā ceturksnī naudas iekasēts par 12 procentiem mazāk, nekā plānots. Savukārt, kas attiecas uz sociālo nodokli, valstij samaksātās summas ir lielākas, nekā iepriekš bija cerējuši budžeta sastādītāji. Lieki piebilst, ka virsnormas sociālais nodoklis tiek novirzīts nevis adresātiem, bet gan valsts birokrātiskā aparāta uzturēšanai.
Tomēr, ja budžets atbilstu visām prognozēm, būtu nepieciešami vēl 100 miljoni latu, un arī ar to atrašanu valdībai nevar būt grūtību. Valsts sociālajā budžetā uzkrāts gandrīz miljards latu (977,3 miljoni), kas ar Valsts kases starpniecību ieguldīti depozītos. Vidējie gada peļņas procenti no šādiem ieguldījumiem ir piecu sešu procentu robežās. Laikā, kad inflācija stabili sasniegusi divciparu skaitli, šāda rīcība nozīmē tikai to, ka sociālajā budžetā uzkrātā nauda kļūst aizvien mazvērtīgāka. Tā vietā, lai izmaksātu šos līdzekļus cilvēkiem, kas darba mūžā nodrošinājuši valsts attīstību un izaudzinājuši jauno paaudzi, valdība sēž uz naudas kā suns uz siena kaudzes un izliekas neredzam, ka siens jau sācis pūt.
Valdībai tātad ir visas iespējas izmaksāt pensijas atbilstoši iecerētajiem likuma grozījumiem, trūkst vienīgi vēlēšanās. Novelt ministriju un birokrātu papildu tēriņus uz pensionāru pleciem ir vienkāršāk, nekā dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem. Lai novērstu šādu stāvokli, nepieciešams parakstīties par likuma “Par valsts pensijām” grozījumiem. Pretējā gadījumā situācija nemainīsies.
Paužot atbalstu likuma grozījumiem, mēs atbalstām ja ne ideālu, tad vismaz daudz taisnīgāku pensiju sistēmu nekā patlaban pastāvošā. Tāpat atgādinām pie varas esošajiem, ka patiesā vara Latvijā pieder nevis saujiņai bagātnieku pakalpiņu, bet vēlētājiem. Rūpēties par mūsu vecāko paaudzi ir valsts pienākums, un tai jānodrošina, ka ikviena cilvēka darba mūžs Latvijas pensiju sistēmā beidzot tiek novērtēts. Un to visu mēs varam apliecināt ar savu parakstu vēlēšanu iecirknī.
