Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku – aptuveni tā var sacīt par topošo Gaismas pili.
Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku – aptuveni tā var sacīt par topošo Gaismas pili. Gluži vai ar pretenzijām uz jauniem tautas svētkiem tik nesen klajā nāca jaukais paziņojums, ka valsts naudas maisā paliks neizbērti vairāk nekā 350 miljoni latu, topošā zinību tempļa tāmei kā uz burvja mājienu samazinoties no pusmiljarda līdz “nieka” 135 miljoniem.
Būvniekiem tas nozīmēja potenciālu nepieciešamību mazliet ciešāk vilkt izstaipītās bikšu jostas un vēlmi kautri noklusēt, kā gan tik ģeniāla ekonomija izdevusies. Opozīcijai radās jauna tēma klaigām, ka par šādu naudu Rīga tiks vien pie tukša stikla karkasa bez satura. Savukārt projekta pārraudzītāja aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, uzklausījusi pārmetumus par izvairīšanos no projekta tāmes publiskošanas, nu pēkšņi kļuvusi “atklātāka” un par iecerētajām izmaksām izplatījusi vismaz “vispārīgu” pārskatu, bet tās vadītājs Zigurds Magone kļuvis runīgāks un centies uzskaitīt, kas tad minētajā summā īsti iekļauts.
Tā nu, kā smejies, kļuvis pilnīgi skaidrs, ka 135 miljoni nav galīgais cipars. Vēl deviņi “citroni” jāpieskaita par datoriem, standarta un nestandarta mēbelēm, kā arī papīros paredzētais “nieka” 14 procentu pieļaujamais sadārdzinājums. Plus vēl izdevumi drošības un citam aprīkojumam, kā iegādei tiks rīkoti atsevišķi konkursi. Kādi tie būs un cik lielas gaidāmas papildu izmaksas – tas vismaz pagaidām paliek zem jautājuma zīmes. Bet ir skaidrs, ka optimiskā ciparu kombinācija – 135 –minēta tikai un vienīgi galvas sagrozīšanai.
