LLU doktorants Vitālijs Osadčuks izvēlējies starpdisciplināru pētījumu nozari.
LLU doktorants Vitālijs Osadčuks izvēlējies starpdisciplināru pētījumu nozari
Uz galda trīslitru burkā smaržo pirms stundas slaukts piens. Pie sienas tikšķ mehāniskais pulkstenis. Dzīve Valgundes pagasta Jaundambjos rit mierīgi, līdzsvaroti, ar noteiktu lietu kārtību, ko, šķiet, lielā mērā nosaka lauku dzīves vajadzības. Vectēva mājas ir pati mīļākā vieta LLU doktorantam Vitālijam Osadčukam. “Esmu teikusi dēlam, ka varbūt vajadzētu māju pārdot un pārcelties uz Jelgavu. Mēs taču visi, izņemot tēvu, atvaļinātu policijas darbinieku, strādājam vai studējam pilsētā. Lauki ir tikai dzīvesvieta. Taču Vitālijs – neparko. Viņam vajag govs pienu, viņš arī labprāt mēž kūti, patīk dzīvnieki. Šķiet, tradicionālajā lauku vidē, mežā dēls relaksējas pēc darba universitātē,” stāsta Vitālija māte Juzefa Osadčuka.
Varētu kļūt virsnieks
To, ka Vitālijs būs zinātnieks, viņš pats pirms astoņiem gadiem vēl nezināja. Puisim bija doma studēt Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā un kļūt par virsnieku. No Jaundambjiem pavisam netālajā Kalnciema vidusskolā viņš pedagogiem palicis atmiņā kā ļoti nopietns, mērķtiecīgs, pieklājīgs skolēns. No otras puses – Vitālijs skolas laikā bija ļoti mazrunīgs, kluss. Klasē nekad viņa dēļ nav radušies lieki kašķi, tomēr virsnieka karjerā tāda mazrunība diezin vai būtu pozitīvs faktors. “Absolventu salidojumā nobrīnījos, ka Vitālijs kļuvis krietni atvērtāks,” stāsta klases audzinātāja Mudīte Laumane.
Liktenīgi iznāca, ka tieši kopš 2001. gada Nacionālā Aizsardzības akadēmija vidusskolu absolventus vairs nepieņēma. Virsnieku kalvē tagad var nokļūt vienīgi caur kādu citu augstskolu. Vispirms topošajam kadetam jāapgūst kāda civilā specialitāte, un tad militārā gudrība tiek “piemācīta klāt”. Vitālijs tā arī nolēma rīkoties. Tālu prom no mājām negribēja doties (kas palīdzēs tēvam lauku darbos?!), tādēļ par savu civilo augstskolu viņš izvēlējās LLU – tepat divdesmit kilometru attālajā Jelgavā. Jāpiebilst, ka Informācijas tehnoloģiju fakultāte tolaik bija tikko dibināta. Drīz vien puisis saprata, ka LLU tomēr ir viņa īstā, nevis pagaidu augstskola.
No informātiķiem uz “mehiem”
Sākumā Vitālijs domāja, ka varētu kļūt par datorsistēmu administratoru. Tas būtu ļoti atbildīgs, cienījams amats, taču reiz trešajā kursā Informācijas tehnoloģiju fakultātes studenti tika iepazīstināti ar Tehniskās fakultātes mācību spēkiem, kuru zinātniskās izstrādes saistās ar IT. Toreiz viņš satika profesoru, tagadējo Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktoru Aināru Galiņu, kurš prata ieinteresēt ar tādu jaunu lietu kā mikrokontroleri. Vitālijs stāsta: “Mans tas ļoti iepatikās. Tu vari kaut ko saprogrammēt datorā un monitora ekrānā ieraudzīsi rezultātu. Bet, strādājot ar mikrokontroleriem, sāc reāli vadīt izvēlētos procesus. Vari mainīt motora apgriezienu skaitu, kontrolēt kaut kādus mehānismu stāvokļus, lasīt temperatūras režīmus un daudz ko citu,” stāsta Vitālijs. Mikrokontroleri saistās ar robotu tehniku. Vitālijs sekmīgi izmēģināja prātu arī šajā jomā. Ceturtajā kursā, izvēloties bakalaura darba tematu, par viņa darba zinātnisko vadītāju kļuva Tehniskās fakultātes profesors A.Galiņš. Viņš arī tālāk turpināja sadarboties ar Vitāliju maģistrantūrā un doktorantūrā. Bakalaura darba taustāmais rezultāts bija digitālais termometrs, kas jau trīs gadus kalpo Jaundambju pirtiņā. Tagad Vitāliju Osadčuku vairāk nodarbina elektroenerģijas ražošana. Vitālijs pieņēmis par neapstrīdamu aksiomu, ka nākotnē elektroenerģija kļūs dārgāka. Tādēļ ir svarīgi, ka elektrību varētu ražot ar tuvākajā apkārtnē pieejamiem resursiem, izmantojot arī vēju un sauli. Turklāt, domājot par autonomu patērētāju, kāda, piemēram, ir lauku māja, nepieciešams šos elektroenerģijas ieguves avotus kombinēt, un tur jau sākas programmēšana un mikrokontroleru lietošana.
Zinātnieki ir brīvāki
Vai tiešām Vitālija dzīve LLU ritējusi bez kādiem līkločiem – pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra… Puisis stāsta, ka bijuši darba piedāvājumi no privātuzņēmumiem. “Bet nez vai es varētu astoņas stundas dienā nostrādāt tā, lai mans darbs dotu peļņu. Uzņēmumā būtu jādara tas, ko liek, bet augstskolā ir vairāk brīvības. Tu vari darīt to, ko gribi, to, kas tevi vairāk interesē,” savu izvēli par labu zinātnei pamato Vitālijs. Protams, jaunie speciālisti uzņēmumos nopelna vairāk, bet, saliekot doktoranta stipendiju ar samaksu par pasniedzēja darbu un ienākumus no projektiem, iztikt var. Šajā ziņā viņu viegli saprot arī draudzene Laima Bērziņa, kas pati ir doktorante Informācijas tehnoloģiju fakultātē un veic pētījumus statistikas datu apstrādes jomā. Abi jaunieši saskatījušies pirms diviem gadiem zinātniskā simpozijā Grieķijā.
***
Vitālijs Osadčuks
Dzimis 1983. gadā Jelgavā.
2001. gadā beidz Kalnciema vidusskolu un iestājas LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē.
2005. gadā iegūst bakalaura grādu un turpina studijas maģistrantūrā.
2006. gadā LLU Senāta goda stipendijas laureāts.
2007. gadā maģistra grāds IT zinātnē, aizstāvot darbu “Autonoma patērētāja elektroenerģijas plūsmas vadības sistēmas izstrāde un analīze” (vadītājs profesors Ainārs Galiņš), kas akciju sabiedrības “Exigen Services DATI” un fonda “Izglītībai, zinātnei un kultūrai” organizētajā valsts konkursā iegūst trešo vietu.
2007. gadā sāk doktorantūras studijas.
***
Viedokļi
Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktors Ainārs Galiņš:
Ar Vitāliju ir patīkami strādāt. Viņš iedziļinās pētāmajā problēmā un mikrokontrolerus apguvis tādā līmenī, ka pats var uztaisīt kaut ko praktisku, piemēram, programmēt robotiem vadības algoritmus. Viņš nav “mehs”, kuram obligāti jāstudē teorētiskā mehānika. Bet man bija ļoti patīkami secināt, ka šajās sakarībās viņš patstāvīgi izurbies cauri un pratis tās savienot ar savām zināšanām IT jomā. Jāpiebilst, ka, studējot literatūru, viņš labi apguvis arī angļu valodu. Ja mēs spēsim Vitāliju noturēt universitātē, augstskola būs ieguvusi gudru, erudītu zinātnieku.
Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne Irina Arhipova:
Par Vitāliju varu teikt tikai labu. Viņš izvēlējies starpdisciplināru nozari, kas vēlreiz apliecina, ka mūsu fakultāte sagatavo speciālistus, kuri savas zināšanas var izmantot jebkurā jomā.
