Nesen sanāca diskusija ar kādas Latvijas pilsētas pašvaldības vadītāju. Gribi vai ne, bet par tās galveno tematu izvērtās ielu un ceļu stāvoklis Jelgavā.
Nesen sanāca diskusija ar kādas Latvijas pilsētas pašvaldības vadītāju. Gribi vai ne, bet par tās galveno tematu izvērtās ielu un ceļu stāvoklis Jelgavā. Uz jautājumu, kāpēc viņa vadītajā pilsētā tas nav ne tuvu tik slikts kā mūsējā, sarunas biedrs vien paraustīja plecus un norūca, ka negribētu gan būt mūsu pilsētas vadības vietā. Vismaz neatbildēt par ceļu stāvokli, jo citās jomās, piemēram, piesaistot ražotājus, esam daudziem citiem priekšgalā.
Arī šodien, kad rīkojam akciju “Mēs pret bedrēm”, runas, kāpēc ielas un ceļi Jelgavā nevar lepoties ar normālu gludumu, aiziet uz vienu vai otru pusi. Sākot ar to, ka pie vainas būs bijuši tie, kas izlēma šajā purvainajā vietā dibināt Mītavas pilsētu, vēlāk kara gados sabombardētās pilsētas drupas, kas nenovāktas palikušas ielu pamatos, pārāk mazie finanšu līdzekļi un vēl simts un viens iemesls. Ieskaitot to, ka ielu būvei un remontam netiek izmantotas īstās tehnoloģijas. Kad paklausies katru argumentu, liekas, jā, taisnība runātājam vien būs. Taču ielu seguma stāvokli šīs atziņas neuzlabo ne par kripatu.
Kā iemeslu mēdz minēt to, ka naudas ir vien, cik tās ir, ka vajadzību pilsētā ievērojami vairāk nekā risinājumu. Jā, kod kurā pirkstā gribi, visi sāpēs. Tajā pašā laikā esam devuši uzticības mandātu deputātiem, kas pārstāv mūs pašvaldībā. Šis mandāts uzliek viņiem pienākumu domāt par pieejamo līdzekļu sabalansētu maksimāli lietderīgu izmantošanu. Tostarp arī par to, kā uzlabot ielu segumu. 8. maijā mēs to viņiem atgādināsim ja ne citādi, tad ar autotauri.
