Pēdējos gados Latvijas ekonomikā ir kāda lieta, par kuru varbūt labāk nezināt un nedzirdēt.
Pēdējos gados Latvijas ekonomikā ir kāda lieta, par kuru varbūt labāk nezināt un nedzirdēt. Runa ir par Centrālās statistikas pārvaldes kārtējiem publiskotajiem inflācijas datiem. Uzzini, un garīgais paslīd “zem nulles”. Nupat pārvalde paziņojusi inflācijas datus valstī aprīlī. Cipars iespaidīgs – gada inflācija bijusi 17,5 procenti.
To, ka inflācijas temps būs augsts, varēja prognozēt, jo aprīlī ievērojamu tarifu kāpumu – gandrīz četrdesmit procentu – piedzīvoja elektroenerģija. Tā ka vismaz šajā ziņā jāpiekrīt premjerministram Ivaram Godmanim – inflācijas rādītājus patlaban uz priekšu dzen tikai administratīvi regulējamo cenu kāpums. Lai arī viņš neredz tālāka inflācijas palielinājuma iemeslus, psiholoģiski tam grūti piekrist. Jo īpaši tāpēc, ka gadiem esam dzīvojuši inflācijas gaidās. Pie tā pieraduši visi – gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pārdevēji. Tieši šis apstāklis liek ar zināmu skepsi raudzīties uz publiskotajām nomierinošajām runām. Jāņem vērā arī vispārējā tendence pasaulē, īpaši tas attiecas un energonesēju cenu pastāvīgu kāpumu. Tāpēc labāk pamazām sākt gatavoties gana bargai, vismaz izdevumu ziņā, nākamajai apkures sezonai. Neapšaubāmi ieguvēji būs tie daudzdzīvokļu māju iemītnieki, kuri patlaban izšķirsies par energoefektivitāti paaugstinošiem pasākumiem. Un pašvaldības uzdevums ir to sekmēt visiem iespējamiem veidiem.
