Izmaiņas mežacūku medību termiņos bija nepieciešamas, jo līdzšinējie ir novecojuši un neatbilst pašreizējam šo dzīvnieku populācijas stāvoklim.
Izmaiņas mežacūku medību termiņos bija nepieciešamas, jo līdzšinējie ir novecojuši un neatbilst pašreizējam šo dzīvnieku populācijas stāvoklim
Maijā atsākās mežacūku medības. Gaides medībās šos dzīvniekus drīkstēs šaut visu gadu, bet ar dzinējiem – no 1. oktobra līdz 31. janvārim.
Par mežacūku radītajiem postījumiem sūdzas zemnieki. Arī klimats mainījies, un to medības ar dzinējiem sniega trūkuma dēļ jau vairākas ziemas nebija iespējamas. Arī medību pagarinājums lielu labumu nedeva. Bija jāņem vērā, ka ziemas mēnešos gandrīz visu sugu dzīvnieku mātītes jau ir grūsnas. Vajadzēja atturēties no aktīvas meža dzīvnieku tramdīšanas, jo tas var radīt nevēlamas sekas ne tikai mežacūku populācijai, bet pilnīgi visiem mežā dzīvojošajiem zvēriem. Dzenot mastos, šajā laikā neieteica izmantot lielus un spēcīgus dzinējsuņus, piemēram, laikas, no kuriem meža iemītniekiem ir ļoti grūti aizbēgt.
Sivēntiņi jāpažēlo
Mežacūku medības ir vienas no interesantākajām, jo rukši apveltīti ar lielisku ožu, turklāt ir gana viltīgi, lai piemānītu nepieredzējušu mednieku. Protams, pavasarī ir neētiski medīt mežacūku mātes, kuras pavisam nesen laidušas pasaulē siventiņus. Mazie strīpaiņi vēl nespēs izdzīvot vieni paši. Tāpēc medniekus vairāk interesē mežakuiļi un pagājušā gada sivēni, kuri ir jau gana lieli. Arī apetīte šiem rukšiem ir laba, un vienā naktī prāvs bars spēj iznīcināt ievērojamas sējumu platības.
Vislabāk no tornīšiem
Medību tornīšus šo dzīvnieku medībām parasti ierīko vietās, kur viņi visvairāk apdraud sējumus, kā arī tur, kur mēdz pavadīt pārējo dienas daļu – pie eglīšu biezokņiem vai dumbrājiem. Pirms iznākt no paslēptuves – niedrēm, krūmājiem vai biezas laukmalas zāles –, mežcūkas ilgi stāv, osta gaisu un klausās. Ja gaisā jutīs ko aizdomīgu vai sadzirdēs kādu nepazīstamu biedējošu skaņu, visticamāk, tā arī neiznāks atklātā vietā un meklēs drošāku paslēptuvi vai arī nogaidīs, līdz mednieku pieveiks miegs.
Jāgaida, kad sāks baroties
Vietās, kur lauka īpašnieki ierīkojuši dažādus klabekļus, mežacūkas ātri pierod pie netipiskajām skaņām un pat orientējas pēc tām, lai atrastu lauku. Savukārt uz vietām, kur mežacūkas regulāri traucē, viņas nāk pašā nakts melnumā, bet pilnmēness laikā paslēptuvi atstāj vien tad, ja apmācies. Kad bars jau sācis mieloties, tas kļūst mazāk uzmanīgs. Šīs skaņas labi dzirdamas no liela attāluma, un medniekam ir lielākas izredzes, pārvietojoties pret vēju, pietuvoties šāviena attālumā.
Jāievēro drošība
Mežacūka ir ļoti izturīgs dzīvnieks, tāpēc jānotēmē ļoti rūpīgi un jāšauj precīzi. Ja dzīvnieks pēc šāviena nokritis, viņam jātuvojas īpaši uzmanīgi. Iespējams, mežacūka vēl ir dzīva un gaida, kad varēs savam pāridarītājam atmaksāt. To, vai dzīvnieks vēl dzīvs, var secināt, pavērojot viņa ausis. Ja pieglaustas, tas noteikti vēl ir dzīvs un kuru katru mirkli gatavs uzbrukt. Galva šādā gadījumā vērsta uz to pusi, no kuras mežacūka atnākusi. Naktī meklēt ievainotu dzīvnieku ir bīstami. Labāk nogaidīt līdz rītam. Ja tas savainots, viņš pēc kāda laika apstāsies un nogulsies. Meklēšanā nevar iztikt bez labi apmācīta suņa, kurš pa asins pēdām atradīs un ar balsi norādīs vietu, kur ir medījums.
