Tas, ka jauna mēneša sākumā tautu atkal «iepriecina» augstāks
inflācijas procents, jau ir ierasts.
Toties pārāk muļķīga izklausās divkosīgā ministrēnu taisnošanās un
teju visas vainas velšana uz administratīvi regulējamajām cenām,
kas «uzpūtušās» ne bez pašu svētības, un milzu virspeļņas kāru
tirgotāju rijību. Nemaz nerunāsim par svepstošajiem aicinājumiem
taupīt, atteikties no jauniem braucamajiem un citām izpriecām,
naudas līdzekļu bāšanu zeķēs un birdināšanu banku kontos pasludinot
bezmaz par katra šīs valsts iedzīvotāja svētu pienākumu.Tajā pat laikā dažādu ministriju klerku armija bez
mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem un reālām atskaitēm savu kuņģu
un iepirkumu grozu piebāšanai no gandrīz 1200 «dienesta»
kredītkartēm tērē latu tūkstošus, lai arī pašiem no šiem līdzekļiem
nepieder ne santīma. Savukārt Valsts kontrole runā skaidru valodu –
no valsts naudas apmaksātas «sadarbības pusdienas» ir nekas cits,
kā vairāku iestāžu vadītāju pasēdēšana, gluži kā blakus kabinetos
strādājošu darbinieku kopīgs «pīrādziņu vakars». Nākamās «Gaismas
pils» vietā vēl knapi ticis norobežots būvlaukums, kad projekta
«pārraugi» jau pilnā sastāvā bez vajadzības lidinājušies
komandējumos un saskandinājuši glāzes prezentācijās. Kam par godu
tās rīkotas? Buldozera iedarbināšanai?Šādas
cūcības no kundziņu puses jau nav nekas jauns – lišķīgi smaidiņi,
mākslotas rūpju rievas galvas vai muguras smadzenēs un aicinājumi
ekonomēt, kamēr pašu roķeles nesmādē pa labi pa kreisi mest latus
jo lielā skaitā. Vai šāda liekulības paraugstunda būs paraugs
taupībai, par to gan ļoti jāšaubās.
