Ikdienas steigā, kad dienas ir tik līdzīgas cita citai, pēkšņi dzīve mums dāvina iespēju apstāties un atklāt brīdi, ko sauc par svētkiem.
Ikdienas steigā, kad dienas ir tik līdzīgas cita citai, pēkšņi dzīve mums dāvina iespēju apstāties un atklāt brīdi, ko sauc par svētkiem. Katram šis vārds saistās ar ko citu, īpašu jēgu, bet ir kas tāds, kas vieno mūs visus, tik atšķirīgos: svētki – tie ir smaidi, prieks un gaisma, jo šajā dienā atkāpjas steiga un acis sastopas ar acīm, sirdis atveras sirdīm.
Jelgava ir laimīga pilsēta, jo te ir mazliet vairāk svētku nekā citviet Latvijā. Jau kļuvis par tradīciju svinēt pareizticīgo Ziemassvētkus, šogad – arī Lieldienas, kad pilsētas kultūras namā pulcējas daudz ļaužu un ikviens top par svētu daļiņu, mēs priecājamies, sajūsmināmies, un negaidīti acīs sariešas aizkustinājuma asaras. Sirdī mīt apbrīnojamais vārds “paldies” – “Sargi, Dievs!” tie ir brīnišķīgi un nozīmīgi, bet, iespējams, jo īpaši saskanīgi ar to, ko vēlamies teikt ļaudīm, kas šajā priekā dalījušies ar mums, tiem, kas ne pirmo gadu dāvina labestības svētkus. Tā ir Rita Vectirāne, Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja. Viņu mēs neredzam uz skatuves, taču bez R.Vectirānes apbrīnojamā iekšējā spēka, vēlmes, lai cilvēki kļūtu atvērtāki cits pret citu, neizsīkstošās enerģijas un optimisma diezin vai mūsu svētki būtu iespējami. Tā ir arī svētku mākslinieciskā vadītāja Jeļena Vavilova. Viegla viņas rokas kustība mūsu 21. gadsimta datorizētos bērnus pārvērš par apbrīnojami dvēseliskām būtnēm, kas nes pasaulē vārdu par mūžīgo un brīnišķīgo. Tā ir literārā konsultante Raisa Andžāne, kas katru reizi atrod tos neatkārtojamos vārdus, kas palīdz mūsu dvēselēm atsaukties un izdzirdēt citai citu. Skatuves pasaule, kuru izveidojusi scenogrāfe Anna Ziemele, neparasti precīzi atspoguļo šo pareizticīgo baznīcas svētku garu: svinīgu, gavilējošu, saules piesātinātu un atvērtu pasaulei, jaunai dzīvei, nemirstībai. Taču vispārsteidzošākais un būtiskākais svētku brīnums ir tas, ka šī mīlestības teritorija ar katru gadu kļūst plašāka un apvieno arvien vairāk un vairāk tik ļoti atšķirīgo cilvēku, kurus vieno kopīga īpašība – vēlme rast prieku un dāvāt to citiem. Šīs Lieldienas nebūtu iespējamas bez režisores Lūcijas Ņefedovas, kas prot vienotā un harmoniskā kompozīcijā ietvert dvēselisku mūziku un spilgtu folkloras festivālu. Soli pa solim atmiņā kārtojas priecīga un krāsaina mozaīka: Jelgavas 2. pamatskolas (vadītāja J.Vavilova), 5. vidusskolas (vadītāja M.Rutkovska) un 6. vidusskolas (vadītāja T.Vickopa) jaunāko klašu koru uzstāšanās, kas ne tikai radīja svinīgu gaisotni, bet izveidoja pārsteidzošo Lieldienu pasauli; kamerkora “Blagovest” (vadītājs
A.Brandavs) un Rīgas Skolēnu nama kora “Akkolada” (vadītāja O.Čerkasova) uzstāšanās, kas ieveda mūs sakāpinātajā Lieldienu gaisotnē. Bezgalīga pateicība visiem, kas festivāla otro daļu radīja kā spilgtus un neatkārtojamus kultūras svētkus.
Pateicīgā skatītāja Vera Ivanova
