Pašreizējā plūdu riska karte izstrādāta, pamatojoties uz pēdējos desmit gados iegūtajiem rezultātiem.
Pašreizējā plūdu riska karte izstrādāta, pamatojoties uz pēdējos desmit gados iegūtajiem rezultātiem
Jelgavas pašvaldība nesen apstiprinājusi potenciālo plūdu risku teritorijas. Pašlaik tajās noteikts aizliegums izsniegt jebkādu būvniecības darbu atļaujas.
“Ziņas” jau informēja, ka pilsētas pašvaldība izstrādā jaunu teritorijas plānojumu laika posmam no 2008. līdz 2020. gadam. Darbs sākts pirms trīs gadiem, plāna pirmā redakcija bija jau izstrādāta sabiedriskajai apspriešanai, tomēr turpinājums aizkavējies līdz ar jaunajiem grozījumiem likumā par aizsargjoslām. Tagad tajā mainīti nosacījumi, pēc kuriem tiek noteiktas applūstošās teritorijas. To noteikšana līdz 1. jūnijam ir Vides ministrijas pārziņā. Pēc tam tās vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.
Kā skaidro Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, lai patlaban netiktu apturēta jaunā plānojuma izstrāde, pašvaldībā sagatavota plūdos applūstošo teritoriju karte. “Tajā mēs pagaidām ņēmām vērā tās teritorijas, kuras applūdušas vismaz pēdējo desmit gadu laikā,” skaidro pārvaldes vadītāja. Viņa uzsver, ka aprīļa beigās domes deputātu apstiprinātajā kartē iespējamas izmaiņas. Tas saistīts ar gaidāmajiem noteikumiem, kuru prasības jelgavniekiem būs jāievēro.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, kā arī daudzu vēlmi veikt būvniecību iespējamo plūdu teritorijās, deputāti arī lēma līdz jaunā Jelgavas pilsētas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim apturēt visu projektēšanas un arhitektūras uzdevumu, būvatļauju, tehnisko noteikumu un atļauju detālplānojumu izstrādei izsniegšanu. Netiks arī apstiprināti tehniskie projekti un detālplānojumi kartē norādītajās potenciālajās plūdu riska teritorijās.
Līdzšinējā Aizsargjoslu likumā bija noteikts, ka par plūdu riska zonām jāuzskata vietas, kas zem ūdens nonāk vismaz reizi simts gados. Kā skaidro G.Osīte, tas nozīmēja, ka no Jelgavas kopējās teritorijas 60 kvadrātkilometriem par applūstošiem bija jāuzskata 26. Vienlaikus šajās zonās bija iekļautas zemes, kurās jau sen mainīts, piemēram, augstums virs jūras līmeņa. Jelgavnieki lēš, ka pēc Vides ministrijas izstrādātajiem noteikumiem veidotā karte daudz neatšķiršoties no viņu sagatavotās.
Zināmas problēmas rada arī fakts, ka Hidrometeoroloģiskā dienesta, kas uzrauga plūdus Latvijā, rīcībā nav precīzu karšu un informācijas par ilgāku laika periodu. Ņemot to vērā, Jelgavas pašvaldība vienlaikus sākusi veidot datorizētu vairākdimensiju pilsētas karti. Tas tiek darīts, fotografējot pilsētas teritoriju no lidmašīnas.
