Kopiespaids par jauno «Prāta vētras» ierakstu apstiprina divu pirmo singlu radīto pieņēmumu: albums varētu būt grūti «sagremojams»/pieņemams lielai daļai viņu līdzšinējo cienītāju.
Kopiespaids par jauno “Prāta vētras” ierakstu apstiprina divu pirmo singlu radīto pieņēmumu: albums varētu būt grūti “sagremojams”/pieņemams lielai daļai viņu līdzšinējo cienītāju
Ar Renāra Kaupera sveicieniem latviešu, krievu, turku un angļu valodā otrdienas pēcpusdienā sākās “Prāta vētras” “improvizētais koncerts” “Reval Hotel Eizabete” pagalmā Rīgā albuma “Tur kaut kam ir jābūt” atvēršanas svētkos, kur grupa, piedaloties dažiem no daudzajiem ieraksta tapšanā iesaistītajiem viesmāksliniekiem, iepazīstināja ar vairākām jaunā albuma dziesmām.
Tur pirmoreiz varēja arī apskatīt albuma noformējuma autora Otto Zitmaņa gleznu izstādi un pie katras gleznas (to reprodukcijas rotā albuma grāmatiņu) uzliekot austiņas, noklausīties tai atbilstošo dziesmu. Līdz 29. maijam izstāde būs skatāma un klausāma tirdzniecības parka “Alfa” otrajā stāvā.
Albuma atvēršana bija īstais brīdis arī paziņot, ka vecajā adresē www.brainstorm.lv darbību sākusi grupas mājas lapa jaunā iekārtojumā, kā arī aicināt uz vasaras turnejas koncertiem: atklāšanu Jelgavā 24. jūlijā, turpinājumu 26. jūlijā Preiļos, 1. augustā Ventspilī, 7. augustā Valmierā un noslēgumu Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, 9. augustā.
Nekad nav “vieni un tie paši”
No pašiem “prātniekiem”, komentējot albuma krasi atšķirīgo skanējumu, jau izskanējis atgādinājums: viņi nekad nav bijuši “vieni un tie paši”. Publika, kuras redzeslokā viņi pirmoreiz nokļuvuši dažādos laika posmos, iepazinusi atšķirīgu “Prāta vētru”. Vieni viņus zināja jau no pirmajiem ierakstiem “Vairāk nekā skaļi” un “Vietu nav”, kas deviņdesmito gadu pirmajā pusē apliecināja jauniešu vēlmi nemācīties no sliktākajiem pašmāju popmūzikas paraugiem un runāt mūsdienīgā rietumos saprotamā valodā. Citiem uzmanību pievērsa pusaudziski dauzonīgā “Veronika”, kad grupas aktualitāšu vidū esot bijusi arī “grunge” klausīšanās. Vēl citi – un to ir lielākā daļa – “Prāta vētru” savu iecienītāko grupu skaitā min kopš laika, kas tuvāks gadu tūkstošu mijai, kad viņi ieguva to skanējumu, ar kuru kļuva par starptautiski slavenāko latviešu grupu.
Jauna grupa ar pazīstamu vokālu
Tas viss ir tiesa, taču ikviena pārmaiņa it kā loģiski izrietēja no iepriekšējās, bija gaidīts un tālab visu kvēli apsveikts attīstības apliecinājums. Nevis kā auksta ūdens šalts, kad brīžiem šķiet – jaunāko albumu radījusi gluži cita grupa, ko ar līdzšinējo diskogrāfiju saista varbūt vien pazīstams līdervokāls un iedzimtā melodiskuma izjūta, kas vietām tomēr izlaužas brīvībā vecajiem hitiem pilnskanīgumā radniecīgās kompozīcijās.
Viena no tām neapšaubāmi ir albuma otrais singls “Ja tikai uz mani tu paskatītos”. Nevar nepiekrist grupas viedoklim – patiesi laba rokdziesma, kuras skrējienu it kā “klupina” īpatnējais saraustītais ritms. Skaista, melodiski izdevusies ir “Es jau nāku”, kam akustisku siltumu un eksotisku atraktivitāti piešķir turku grupas “Yansimalar” mūziķi. Nosaukumu “Pamodini mani” attaisno nobeiguma kompozīcijas sapņainā noskaņa.
Bet kopiespaids par visu jauno ierakstu apstiprina pieņēmumu, ko radīja divas pirms albuma izdošanas publiskotās dziesmas: “Prāta vētra” ir radījusi albumu, kas varētu būt grūti “sagremojams”/pieņemams lielai daļai viņu līdzšinējo cienītāju kuplā pulka.
Gustavo – vairāk nekā producents
“Tur kaut kam ir jābūt” izceļas ar elektronikas bagātīgu izmantojumu, viesmākslinieku lielo skaitu un to, ka kopš laba laika ir pirmais simtprocentīgi latviski ieskaņotais albums.
Latvijas hiphopa mākslinieks numur viens Gustavo ierakstā ir vairāk nekā producents. Viņa klātbūtne jūtama viscaur – gan kā aranžējumu veidotāja, gan mūzikas līdzautora. Viņš piedalījies arī tekstu tapšanā. Tajos jūtams viņa asprātīgums, valodas ekvilibristika un tiešums. Savukārt muzikāli ievērojama daļa albuma ir dīvaina popa un hiphopa sintēze, kādai Gustavo nez vai atļautos tuvināties kādā savā soloierakstā un “Prāta vētra” citos apstākļos, iespējams, atzītu vien par mirkļa iespaidā tapušiem uzmetumiem.
Vai uzrunā
Kas tas ir – radoša krīze vai uzdrīkstēšanās darīt ko radikāli jaunu? Daži uz šo jautājumu pasteidzās atbildēt, vēl pirms jaunais albums ieraudzīja dienasgaismu. Citi uzskata, ka vienas atbildes nav. Daudziem atklātu neizpratni paust liegs cieņa pret grupas iepriekšējo veikumu un cerības, ka pašreizējais izaugsmes alku diktētais solis nākotnē, kā cer mūziķi, kļūs par jaunas “veiksmes formulas” pamatu. Vai jaunā albuma dziesmas tevi uzrunā – tas gan ir jautājums, kura atbildē patiesība nekad nav “kaut kur pa vidu” un kas katram atbildams tikai sev pašam.
