Atsaucība stiprina muzejnieku ticību tam, ka interese par muzejiem ļaudīm būtu arī ārpus akcijas laika – viņus tikai jāprot piesaistīt.
Atsaucība stiprina muzejnieku ticību tam, ka interese par muzejiem ļaudīm būtu arī ārpus akcijas laika – viņus tikai jāprot piesaistīt
Gan Ģ.Eliasa muzejā, gan Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja (LDVM) Jelgavas ekspozīcijā “Ziņas” novēroja: par Muzeju nakts sarīkojumiem interese ir visu paaudžu jelgavniekiem.
Vairāk nekā gadsimtu senu ģermānisku akcentu pilnas bija atklāšanas uzrunas vāciskajā garā ieturētajā Muzeju naktī Ģ.Eliasa muzejā. Vadība izteica prieku par to, ka apmeklētāji ir svētkiem saposušies, un cerības, ka nakts noritēs gludi un bez “buksierēšanas”. Tās piepildījās.
No vecmāmiņas pūralādes
Otrā stāva vestibilā bija iekārtota rokdarbu ekspozīcija, kur bija plaši pārstāvēti izšuvumi, kādus daudzi, iespējams, atceras no vecmāmiņas virtuves iekārtojuma, gan tamborējumi un citi daiļamatdarinājumi. LLU pasniedzēju Ligitas Ozolnieces un Zanes Beiteres stāstījums sniedza ieskatu šo rokdarbu vēsturē. Varēja uzzināt, piemēram, ka tamborējumi mūsu zemē kļuva populāri 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Ar vācu starpniecību tie ienākuši no Rietumeiropas, kur daudzās valstīs piedzīvojuši uzplaukumu jau 17. un 18. gadsimtā. Latviešu versijā par “aptamborēto” tēmu par pamatu lielā mērā kalpojusi tautiskā ornamentika. Šis daiļamatmākslas veids aktuāls kļuvis ne vien sedziņu darināšanā, bet arī kā apģērba – tai skaitā par tautastērpu – elements.
Pāris stundās – pusotrs simts
Varēja ne vien apskatīt pastāvīgās ekspozīcijas, bet pakavēties pie vācu grāmatu galdiem un datorā skatīties vecās Jelgavas foto un filmas. Par šo iespēju sevišķi lielu interesi izrādīja jaunieši.
Hercogistes zālē notika pankūku degustācijas un recepšu konkursi – arī ar līdzpaņemtiem paraugiem. Gados jaunākais dalībnieks bija četrgadīgais Toms. Kā apstiprināja viņa māmiņa, recepti, ko dēls braši izstāstījis, viņš izmantojot arī mājās, pats cepot pankūkas.
Savukārt tuvāk pusnaktij interesenti tika aicināti uz ģermānismu lietojumam veltītu interaktīvu latviešu valodas stundu.
Pēc muzeja aplēsēm, pāris pirmajās stundās Muzeju nakts apmeklētāju skaits pārsniedza pusotru simtu, un arī pēc tam apmeklētāju plūsma neapsīka.
“Ienācām pa ceļam. Varbūt dosimies uz Rīgu, bet gribam uzzināt, kas te notiek,” par to, kāpēc iegriezies muzejā, “Ziņām” teica skolēns Reinis.
Dzelzceļnieki – pārsteigti un optimistiski
Jau kopš akcijas sākuma ļaužu pieplūdums bija vērojams Dzelzceļa muzejā: gan ēkā, kur bija atvērta bagātīgā pastāvīgā ekspozīcija, gan pagalmā, kur varēja noskatīties Andra Priedes filmu “Mazbānītis de facto”, kā arī jelgavnieka Ivara Apškalēja filmētos unikālos kadrus par 600 milimetru dzelzceļa pēdējo līniju pēdējiem dzīves un darba gadiem sešdesmito beigās un septiņdesmito sākumā Dundagā, Talsos, Daudzevā un Viesītē.
“Esam vēl tikai Muzeju nakts sākumā, bet tas, ko jau esam redzējuši, ir interesanti,” atzina kāds jelgavnieks. Viņi, tāpat kā daudzas citas jaunās ģimenes, uz Muzeju nakti līdzi bija paņēmuši savu pirmsskolas vecuma atvasi. Un arī visjaunākajiem akcijas viesiem nebija garlaicīgi. Bērnu piekrišanu guva gan mehāniskās izziņu grāmatas šķirstīšana, gan ielūkošanās ātrvilciena maketa interjerā.
Pirmajā Muzeju nakts stundā Dzelzeļa muzeju bija apmeklējuši jau vairāk nekā 70 interesentu, un muzeja darbinieks Ēriks Indriksons atzina, ka atsaucība tālu pārsniegusi optimistiskākās prognozes. LDVM vecākais izstāžu organizators Toms Altbergs pauda pārliecību: viņi gatavi jaunām muzeja popularizācijas akcijām, un šonakt novērotais apmeklējums ļauj cerīgi raudzīties uz to rezultātiem.
