Stāvoklis lauksaimniecībā Latvijā ir kritisks sakarā ar augsto inflāciju, lēno subsīdiju naudas aprites ātrumu un vieniem no mazākajiem Eiropas Savienības maksājumiem visā ES.
Pastāv draudi, ka daudzi lauksaimnieki, jo īpaši piena un gaļas ražotāji, var bankrotēt un izbeigt ražošanu.Lauksaimniecība ir liela tautsaimniecības nozare, kas ražo pašu nepieciešamāko resursu mūsu valsts iedzīvotājiem – pārtiku. Ja valsts nespēj viņus nodrošināt ar pārtiku, tas ir solis tuvāk neatkarības zaudēšanai.Šajā nozarē jābūt ilgtermiņa politikai, un arī nozares vadībai jābūt stabilai, kas nodrošina vienmērīgu lauksaimniecības attīstību, tādēļ mēs uzskatām, ka par pašreizējo situāciju un tās turpmāku attīstību atbildība jāuzņemas ne tikai zemkopības ministram, bet arī visai valdībai ar premjeru priekšgalā. Kaut arī zemkopības ministrs un ministrijas darbinieki ir profesionāli savā jomā, tomēr bez visas valdības labās gribas nav iespējams nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību. Tai jāatrod līdzekļi krīzes situācijas novēršanai un jānodrošina lauksaimniekiem atbalsts tādā apmērā, kā tas noteikts lauksaimniecības likumā. Premjeram augstākā ES līmenī jārisina jautājums par ES maksājumu palielināšanu Latvijai, lai mūsu ražotāji nesaņemtu vismazāk un mēs spētu ar vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt vienotā tirgū ar citām ES valstīm pārtikas produktu ražošanā. Aicinām valdību izstrādāt ilgtermiņa politiku lauksaimniecībā, kas orientēta uz ārējo tirgu apgūšanu.Pašreizējā krīzes situācijā neuzskatām par nepieciešamu destabilizēt situāciju nozarē, mainot ministru vai aicinot gāzt valdību. Mūsu mērķis ir konstruktīvi strādāt un sadarboties ar valsts institūcijām, lai lauksaimnieki tiek uzklausīti gan Latvijas, gan ES līmenī.
