Ozolnieku novadam pievienojot Sidrabenes pagastu, plāno izveidot attīstītu pašvaldību ar vismaz 10 000 iedzīvotāju.
Ozolnieku novadam pievienojot Sidrabenes pagastu, plāno izveidot attīstītu pašvaldību ar vismaz 10 000 iedzīvotāju
Jau gadsimta sākums bija reformu laiks – veicām iedzīvotāju aptaujas, skaidrojot viņu vēlmes, un Ozolniekos valdīja noskaņa, ka jāatgriežas savā vēsturiskajā teritorijā, piecus gadus pēc apvienošanās ar Cenu pagastu saka Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs. Idejai izveidot kārtīgu novadu piekrita lielākā daļa abu pašvaldību iedzīvotāju, Cenu pagasta padome lēmumu par apvienošanos pieņēma pirmā, mēnesi vēlāk – arī Ozolnieki. Pēc liela administratīvā darba 2003. gada 22. jūlijā Ministru kabinets izdeva noteikumus par Jelgavas rajona Ozolnieku novada izveidi. Pašlaik, raugoties uz aizvadītajiem pieciem gadiem, tā domes vadība vērtē – iestājies stabilas attīstības laiks. “Reforma bija pareiza, to uzskatāmi parāda ekonomiskās attīstības rādītāji – pirms apvienošanās valstī bijām trešā labākā pašvaldība, arī pēdējos gados daudz nokritušies neesam,” M.Ainārs atklāj, ka pašlaik Ozolnieki ir astotajā vietā – “ielauzušies” Pierīgas pagastu grupā. Novada budžets no pusotra miljona latu 2003. gadā pērn jau dubultojies līdz trim miljoniem, un Ozolnieki ik gadu mazāk turīgo pašvaldību atbalstīšanai izlīdzināšanas fondā iemaksā ap 300 tūkstošu latu.
15 privātmāju ciemati
No dažiem ciematiņiem 2003. gadā pašlaik novadā ar pussimts un vairāk mājām izveidojušās 15 apdzīvotu vietu. “Tagad gan būvniecība mazliet piebremzējusies, bet top vairākas daudzdzīvokļu mājas gan Aizupēs, gan Ozolniekos,” saka M.Ainārs. Par pēdējo gadu straujo attīstību liecina gan vairākkārt augušais būvatļauju skaits (no 60 2003. gadā līdz vairāk nekā 300 pērn), gan arī reģistrēto laulību un iedzīvotāju skaita palielināšanās. 2003. gadā novadā reģistrēts 16 laulību, bet 2007. gadā – 63.
“Pie mums dzīvo daudz jaunu cilvēku, veidojas ģimenes, dzimst bērniņi. Jo vairāk jauno, jo vairāk jāattīsta infrastruktūra, kas piemērota jauniešiem, – sports, kultūra, izglītība,” vērtē novada domes priekšsēdētājs.
Attīstība arī tālākajos ciemos
Tā tikai varbūt šķiet, ka ciemati ir tālu no Ozolnieku centra. Līdz Brankām trīsarpus kilometru, tur šogad izbūvēsim divas jaunas attīrīšanas ietaises, ir doktorāts, pašvaldības policija. Āne no Ozolniekiem ir nepilnus desmit kilometrus un skaitās attālākā apdzīvotā vieta. Tur no jauna būvēs kultūras namu, jau sakārtots sporta komplekss “Mālzeme”, skaistā vietā atrodas Teteles pamatskola, kam iekārtota jauna autonomā apkure un veikti citi darbi.
Runājot par galvenajiem ieguvumiem pēc novada izveides, M Ainārs uzsver krietno budžeta kāpumu un līdz ar to lielākas iespējas sakārtot skolas (izglītība ir pašvaldības prioritāte), nodrošināt ielu apgaismojumu līdz pulksten vieniem naktī ciematos, organizēt saturīgus un vērienīgus kultūras pasākumus visās apdzīvotajās vietās – ne tikai Ozolniekos, bet arī Brankās, Ānē, Tetelē, Pēterniekos. “Elementāri – ja svētku egle ir pie mums, tās jāizvieto arī visos ciematos! Attīstībai jābūt vienmērīgai visā teritorijā,” atzīst domes vadītājs, piebilstot, ka pašlaik sākusies zināma stabilitāte. “Mēs esam vienots novads,” M.Aināra teikto apstiprina sesto pavasari notikusī velotūre – 45 kilometru garajā riteņbraucienā 190 dalībnieku vidū bija ap 20 sidrabnieku, un viņi vienojās kopīgā maršrutā no Ozolniekiem uz Sidrabenes pagastu gar Iecavas upi un Lielupi.
Saista divas upes
Pašlaik Ozolnieku novada platība ir gandrīz 13 tūkstoši hektāru. Ap 94 procentiem teritorijas veido kādreizējais Cenu pagasts. Sidrabenes pagasts nācis klajā ar ierosinājumu pievienoties Ozolniekiem. Lai par tādu ideju izteiktos iedzīvotāji, veiktas aptaujas gan Ozolnieku novadā, gan Sidrabenes pagastā. Abās pašvaldībās noskaņa bija pozitīva, un pašlaik tiek gatavots apvienošanās projekts. Tādējādi šis novads kļūs vairāk nekā uz pusi lielāks teritorijas ziņā, iedzīvotāju skaits pārsniegs 10 000, un M.Ainārs vērtē – tas ļaus paplašināt uzņēmējdarbības vidi, novada perspektīvas, un dzīvotspēja palielināsies. Tas pierādījies pēdējos gados, kad vairākas firmas no Ozolniekiem savu darbību izvērsušas Cenu pagastā. “Centrā izveidojies ciemats, uzņēmumiem zemes nepietiek,” domes vadītājs kā piemēru min cauruļu ražotāju “Poliurs”, kas pārcēlusies uz Cenu pusi. To līdz ar “Dinex Latvia” šonedēļ godinās kā novadā lielākos nodokļu maksātājus.
“Mūs ar Sidrabeni saista divas upes – Iecava un Lielupe. Apvienojoties kļūsim par vienotu novadu ar ainavisku vidi, attīstītu uzņēmējdarbību, infrastruktūru un kultūrvēsturiskām vietām.” Līdz gada beigām plānots sakārtot visu dokumentāciju, un nākamā gada budžets, visdrīzāk, būs kopīgs Ozolnieku un Sidrabenes apvienotajam novadam.
***
Lielākie šāgada plāni
Teteles pamatskolā kāpņu telpu remonts, ūdensvada kapitāla rekonstrukcija
Bērnudārzos “Saulīte” un “Bitīte” logu maiņa un rotaļu laukumu izveide
Bērnudārzā “Zīlīte” remonts garajā pārejā, sanitāro mezglu remonts, logu maiņa
Ozolnieku vidusskolā mūzikas klases izveide, grīdas un elektroinstalāciju maiņa
Ozolnieku centrālajā bibliotēkā lifta ierīkošana
Sporta centrā “Ozolnieki” zāles rekonstrukcija, sportistu atpūtas telpu remonts, jumta un frizētavas remonts
Domes ēkas 2. stāva rekonstrukcijas projekts, logu maiņa, telpu kosmētiskais remonts
Kanalizācijas un sūkņu stacijas Skolas ielā rekonstrukcija
Gājēju – veloceliņu apgaismojuma ierīkošana
***
Viedoklis
Jānis Vīgants, Sidrabenes pagasta padomes priekšsēdētājs
Tā trakā ideja veidot lielo Jelgavas novadu no deviņiem pagastiem, manuprāt, ir liels murgs. Novadu reforma nav tautas, bet gan varaskāru politiķu interesēs. Protams, ir daudz vienkāršāk ietekmēt simts vietējo pašvaldību vadītāju, nevis piecsimt – kā tas ir patlaban. Taču tautai labuma nebūs. Pērn veicām iedzīvotāju aptauju. Tā parādīja, ka vairāk nekā astoņdesmit procentu no apmēram divsimt anketu aizpildītājiem ir par pievienošanos Ozolnieku novadam. Tas, mūsuprāt, ir labāk nekā pievienoties topošajam Jelgavas novadam. Atšķirīgs viedoklis gan ir rietumu kaimiņiem – Jaunsvirlaukas pagastam –, ar kuru mums daudz kopīga. Esam krietni diskutējuši ar Ozolnieku novada domi, un mūsu nostāja izglītības, sociālajos un citos attīstības jautājumos sakrīt. Ir kopīga robeža. Tādēļ nav neatrisināma transporta problēma, turpretī Jelgavā pie rajona padomes piebraukt ar auto ir sarežģīti.
***
Kultūras pasākumu apmeklētāji ieinteresēti jaunajā
Ozolnieku tautas nams 1939. gadā celts kā Ozolnieku pagastmāja. Sezonas laikā notiek pasākumi plašam apmeklētāju lokam. Tautas namā darbojas dažādi kolektīvi, tiek organizēti sadraudzības sarīkojumi ar citu pašvaldību kolektīviem. Norisinās izstādes, koncerti, izklaides sarīkojumi, teātra izrādes, valsts un tradicionālo svētku sarīkojumi. Vairākus gadus kultūras pasākumus tautas nams organizē arī Ānes un Branku ciema ļaudīm.
Nav tradīcija
Ozolnieku tautas nama vadītāja Rita Barona teic, ka pēc novada izveides strādāt kļuvis sarežģītāk, jo darba līdz ar to ir krietni vairāk. “Novads ir liels. Cik spējam, protams, cenšamies,” atklāj R.Barona. Līdz šim veiksmīgi izdevušies brīvdabas pasākumi, piemēram, Lieldienas, Masļeņica un Līgo svētki, lai gan ānenieki ir diezgan kūtri. Ozolniekos dažādi pasākumi notikuši visu laiku, bet Ānē un Brankās tā nav tradīcija.
“Aizpērn Lieldienās paveicās ar laiku, līdz ar to atsaucība un interese bija milzīga. Ānes ļaudis ļoti grib visu jauno, bet nākas saskarties ar problēmu repertuāra izvēlē. Nav noslēpums, ka krievu tautības cilvēku tur ir vairāk, tāpēc, piemēram, Līgo svētkos latviešu grupa nevarēs uzstāties. Nepieciešamas gan latviešu, gan krievu dziesmas,” vērtē R.Barona.
Iedzīvotāji – gandarīti
Kā galveno šķērsli pasākumu rīkošanā R.Barona redz telpu trūkumu, tāpēc jārīko āra izklaides. “Iedzīvotāji ieinteresēti jaunajā, tomēr viņiem ļoti jāreklamē, lai ieraudzītu gaidāmo pasākumu,” teic R.Barona un piebilst, ka tajos noteikti jāiesaista vietējie bērni – no bērnudārza un skolas.
Kad kultūras pasākumus rīko Ozolniekos, Ānes un Branku ļaudis nodrošina ar transportu. Diemžēl šos sarīkojumus viņi apmeklē kūtri. Bet tie, kas nāk, priecājas, ir sajūsmā.
Pērn kopīgs pasākums bija
1. septembrī, tajā sanāca gan Ozolnieku un Ānes, gan Branku bērni. “Atsaucība bija ļoti liela. Vismaz 70 – 80 procentu – Ānes un Branku ciema ļaudis. Varēja just – iedzīvotāji bija ļoti gandarīti, ka kaut kas tāds rīkots tieši viņiem un viņu ģimenēm,” teic R.Barona. “Tas bija emocionāls grūdiens censties un rīkot kopīgus pasākumus.”
***
“Esmu piedzīvojis daudzas centralizācijas…”
Antons Želna, Teteles pamatskolas direktors, teic, ka nevar izzīlēt, kā skolai klātos, ja vēl šobaltdien pastāvētu Cenu pagasts. “Savulaik pašvaldība mūs ļoti atbalstīja. Pēc apvienošanās ar Ozolniekiem tās atbalsts nav mazinājies. Tāpat kā agrāk mūsu skolēni pilnībā apgādāti ar mācību grāmatām, vecākiem atliek vien nopirkt darba burtnīcas. Pašvaldība skolas bibliotēkai atvēl vairāk nekā divus tūkstošus latu gadā. Arvien esam nodrošināti ar transportu – skolēnus uz Āni un Brankām izvadā autobuss. Pašvaldība turpina nodrošināt brīvpusdienas trūcīgākajiem, kā arī skolotajiem piemaksā par ārpusklases nodarbībām pulciņos. Tādēļ mums ir izcili šahisti un strēlnieki, kuri lieliski šauj mērķī. Turpinās iesāktie celtniecības darbi. Patlaban izsludināts konkurss ūdensvada sistēmas atjaunošanai. Pozitīvs jaunums ir sociālā pedagoga amats. Tā bija Ozolnieku novada domes iniciatīva. Sociālā pedagoģe Ieva Briģe, kas strādā gan mūsu pamatskolā, gan Ozolnieku vidusskolā, jau otro gadu reizi nedēļā ierodas Tetelē un nodarbojas ar skolēniem, kuri nāk no sociālā riska ģimenēm. Var teikt, ka, pateicoties viņai, vairāki tikuši galā ar grūtībām un skolu nav pametuši. Stiprinās koleģiālās saites ar Ozolnieku vidusskolu. Gan skolēniem, gan pedagogiem un darbiniekiem ir kopīgas ekskursijas, pieredzes apmaiņas braucieni. Divi mūsu absolventi Ozolniekos turpina izglītību. Manuprāt, no plānotās lielo novadu veidošanas labuma nebūs. Esmu piedzīvojis ne vienu vien centralizāciju – kolhozu un sovhozu laikos.”
***
Bija, no kā mācīties
2005. gada februārī Ānē uzsliets sporta komplekss “Mālzeme”, kas apmeklētājiem piedāvā divas sporta zāles, pirti, baseinu un atpūtas telpas. Gan vietējie iedzīvotāji, gan viesi var nodarboties ar volejbolu, basketbolu, galda tenisu, kā arī aerobiku un vieglatlētiku, brīvo cīņu, tuvcīņu, boksu un citiem sporta veidiem.
“Mālzemes” direktors Aleksandrs Ščogoļevs stāsta, ka attīstība turpinās. Tā notiktu arī tad, ja nebūtu izveidojies novads, bet pašlaik strādāt ir krietni vieglāk, jo ir ļoti liels domes atbalsts. “Tā kā Ozolniekiem ir milzīga sporta dzīves pieredze, bija, no kā mācīties un smelties padomu,” teic A.Ščogoļevs.
Apmeklētāji sporta kompleksā ir katru dienu. Galvenokārt vietējie iedzīvotāji, bet brauc arī no Brankām, pa kādam no pilsētas un Ozolniekiem. Arī vasarā darbība netiek pārtraukta. Pērn rudenī kopā ar Ozolnieku tautas namu rīkots vērienīgs pasākums – novada Sporta diena –, bet šīs vasaras plānos ietilpst novada turnīrs volejbolā. Par nākotnes plāniem A.Ščogoļevs spriež, ka, iespējams, arī Ānē varētu notikt sporta nometnes, “kad izveidosim jaunu stadionu un attīstīsimies vēl vairāk”.
