Epopeja vai sāga ap valsts galvenā korupcijas apkarotāja Alekseja Loskutova nedienām turpinās.
Epopeja vai sāga ap valsts galvenā korupcijas apkarotāja Alekseja Loskutova nedienām turpinās.
Šonedēļ atskanējusi atbalss no varas gaiteņiem – visticamāk, jau pēc Ģenerālprokuratūras pārbaudes beigām Saeima izskatīs jautājumu par elegantu Loskutova nolidināšanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja posteņa. Visticamākais, salasīt nepieciešamās balsis starp simts galvām, kurām KNAB priekšnieks ne reizi vien pamatīgi kāpis uz “varžacīm”, nebūs problēmu.
Un tomēr visā notikumu jūklī ir kāda nianse, kas neliek domāt, ka Loskutovam amats tiešām būtu jāzaudē. Birojā noticis nesmukums – darbinieki “palaiduši nagus”, un iestādes vadītājam par to jāatbild – kā gan citādi. Pats KNAB priekšnieks aktīvi darbojas, lai šo gadījumu korekti “atšķetinātu” – viennozīmīgi pareizi.
Tomēr par labu tam, ka atbildībai jābūt krēsla izsišanai zem minētās amatpersonas sēžamvietas, nerunā iepriekšējie precedenti. Grūti atcerēties kaut vienu gadījumu, kad kukuļņēmēja policista dēļ no amata būtu aizgājis struktūrvienības priekšnieks vai iekšlietu ministrs. Ne mazākais nopietni ņemamais pārmetums, neskaitot tantiņu runas pagalmā, nav izskanējis pret konkrētām amatpersonām, kas, pielaikojušas rokudzelžus, joprojām skaitās amatpersonu statusā. Labi zināmu Latvijas pilsētu vada mērs, kuru tas pats KNAB savulaik administratīvi sodījis par prēmijas piešķiršanu sev, bet vai tika runāts par atbildību un atkāpšanos? Blēņas!
Ja kāds visiem šiem šeftmaņiem ļoti traucē, tad tas ir tieši KNAB vadītājs, un viņa nomainīšana pret kādu paklausīgu, ne pārāk aktīvu subjektu politiķiem būtu kā medusmaize. Un tā, šķiet, jau iekļauta ēdienkartē.
