Ne visus augus, kas ziedēs vasaras saulgriežos, drīkst plūkt.
Ne visus augus, kas ziedēs vasaras saulgriežos, drīkst plūkt
Vides sargi jau laikus brīdina iedzīvotājus, ka, līdzīgi kā citugad, ziedu tirdzniecības vietās tiks rīkoti reidi. Pārkāpējiem var iznākt šķirties no iespaidīgām naudas summām.
Mazāk nekā mēnesis palicis līdz Jāņiem, kad tā vien gribas iebrist pļavā un salasīt pilnu klēpi ziedu, sētas izdaiļošanai mežmalā salauzt meijas un visiem mājas un ciemiņu Jāņiem novīt pa ozollapu vainagam. Vides sargi atgādina, ka ne viss, kas ziedēs ap Jāņu laiku, ir plūcams. Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) Dabas aizsardzības kontroles daļas vadītāja Meldra Priedēna atgādina, ka vairākas pļavās ziedošās augu sugas aizliegts ne vien tirgot, bet arī noplūkt vai ievākt to sēklas, lai pavairotu un ieaudzētu savā dārzā.
Apdraudētais gada augs
Ļoti populāri aizsargājamie augi, ar kuriem mēdz tirgoties Zemgalē, ir jumstiņu gladiolas. Starp citu, to par Gada augu 2006. gadā bija izvēlējusies Latvijas Botāniķu biedrība. Parasti tās sastopamas mitrās purvainās pļavās. Auga stublāja galotnē atrodas vārpa ar četriem līdz desmit violeti sārtiem vai purpursārtiem lieliem ziediem.
Nākamā iecienītākā jāņuzāļu tirgotāju “prece” ir orhideju dzimtas augi. Latvijā tie gan atpaliek no saviem silto zemju radiniekiem, taču reibina ar spēcīgu smaržu. M.Priedēna uzsver, ka mūsu valstī gandrīz visas augošās orhideju sugas ir aizsargājamas. Jāteic, ka tās, kuras neaizsargā likums, izskatās visai necilas un tāpēc nav tirgotāju iecienītas.
Smaržīgi un garšīgi
Parasti pircējiem tiek piedāvāta smaržīgā naktsvijole. To iznīcināšana ir sevišķi bīstama, jo auga attīstības cikls ir aptuveni desmit gadu. Dažreiz tirgotāji pārdod arī zaļziedu naktsvijoles, kuras grūti atšķirt no smaržīgās naktsvijoles. Tā gan nevar lepoties ar tik izteiktu aromātu.
Starp aizsargājamām minama arī Baltijas dzegužkurpīte. Savukārt Latvijā reto dzelteno dzegužkurpīti aizsargā ne vien pašmāju noteikumi, bet arī tā sauktā Bernes konvencija. Minētais augs ir reti sastopams, tāpēc svarīgi pasargāt katru.
Dažkārt zāļu tirdziņos var ieraudzīt arī lakšus jeb mežlokus. To gan piedāvā nevis kā augu skaistumam, bet gan svētku galdam, jo mežloki savas īpatnējās garšas un smaržas dēļ ir kulināru iecienīti. Lakši, saukti arī par meža ķiplokiem, aug ēnainos mežos un gravās, tā lapām ir maiga ķiploku smarža un garša. Laksi mēdz audzēt arī dārzos, taču, tos tirgojot, jānodrošinās ar pašvaldības izziņu, ka tie ir no sava dārza.
Svētkiem tiek ievāktas ne vien jāņuzāles, bet arī gādāti ozolu zari un bērzu meijas. Jāņem vērā, ka zarus drīkst lauzt vienīgi savā īpašumā vai ar īpašnieka atļauju. Vides inspektori iesaka nenoplūkt visu koka zaļo rotu, jo, atstāta pilnīgi bez lapām, tā var aiziet bojā.
Sāksies reidi
M.Priedēna informē, ka jau drīzumā ziedu tirdzniecības vietās tiks sāktas Valsts vides dienesta inspektoru pārbaudes. Ja kādu pieķers tirgojam aizsargājamos augus, viņš tiks administratīvi sodīts, bet nelegāli tirgotie augi konfiscēti. Turklāt jāuzsver, ka var sodīt ne vien tirgotājus, bet arī tos, kuri savāktos pušķus nesīs uz mājām.
Pašlaik krāšņi zied silpurenes. Jāatgādina, ka aizsargājama ir meža silpurene, kas atšķirībā no pļavas, kurai ziedi nolīkuši uz leju, ir dekoratīvāka, tāpēc nežēlīgāk tiek plūkta tieši ziedēšanas laikā.
Ja kādam rodas neskaidrības par savvaļas augu vākšanu, iespējams vērsties pie Valsts vides dienesta Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes inspektoriem pa tālruni 3023228. Noderīgu informāciju par aizsargājamiem augiem var iegūt arī internetā portālā www.latvijasdaba.lv.
***
Sods par aizsardzības prasību pārkāpšanu
Fiziskajām personām – no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas.
Juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Papildus minētajai soda naudai vainīgajai personai būs jāatlīdzina valstij par dabai nodarīto kaitējumu piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
